Klimata izmaiņu dēļ pērn reģistrēti karstuma un sausuma rekordi Latvijā un pasaulē  (45)

2018. gadā Latvijā tikai divi mēneši bija mitrāki par normu, bet kopējais gada nokrišņu daudzums vidēji Latvijā bija 472,7 mm (32% zem gada normas – 692,3 mm), kas ir mazākais gada nokrišņu daudzums Latvijā novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), pārspējot iepriekšējo rekordu 484,3 mm, kas sasniegts 1964. gadā.

Pretēji nokrišņu daudzumam vidējā gaisa temperatūra pērn tikai divus mēnešus bija zem normas. Un 2018. gads ar vidējo gaisa temperatūru +7,6°C (1,2°C virs normas) kopā ar 2000. un 2008. gadu kļuva par 3. siltāko novērojumu vēsturē, atpaliekot vien no 2015. un 1989. gada. Kopumā 2018. gadā četri mēneši bija starp trim siltākajiem attiecīgajiem mēnešiem novērojumu vēsturē.

Vasarā tika novēroti karstuma viļņi un stiprs sausums. Karstuma viļņu ietekmē pērn piecpadsmit novērojumu stacijās tika sasniegts jauns vasaras dienu (dienas ar maksimālo gaisa temperatūru >+25°C) skaita rekords, savukārt Ainažos, Jelgavā un Liepājā tika fiksēts jauns tropisko nakšu (dienas ar minimālo gaisa temperatūru >+20°C) skaita rekords. Vēl septiņās novērojumu stacijās tika atkārtots tropisko nakšu skaita rekords, tostarp Rīgā, kur bija 14 tropiskās naktis. Savukārt maijā Latvijā iesākās ļoti stiprs sausums, kas ilga no 4. maija līdz 20. jūnijam. Divās trešdaļās novērojumu staciju šī laika perioda nokrišņu daudzums bija mazākais kopš 1961. gada.

Sausuma un karstuma ietekmē tika reģistrēti vairāki meža un purvu ugunsgrēki. Bet ugunsgrēks Valdgales pagastā bija viens no lielākajiem atsevišķajiem meža un purvu ugunsgrēkiem Latvijā.

Avots: Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Vairāk informācijas par pagājušā gada laika apstākļiem Latvijā ir pieejams LVĢMC 2018. gada laika apstākļu apskatā. Par pagājušā gada laika apstākļiem pasaulē var lasīt PMO mājaslapā ziņojumu par klimata stāvokli sadaļā. Atsevišķi ir apkopotas galvenās PMO ziņojuma tēzes.

Pērnā gada anomālijas salīdzināt ar notikumiem Eiropā un pasaulē var PMO sagatavotajā 2018. gada Laika apstākļu un klimata notikumu kartē.

Vairāk informācijas par pērnā un citu gadu mēnešu laika apstākļiem var lasīt LVĢMC gatavotajos laika apstākļu apskatos, savukārt iepazīties ar līdzšinējām un prognozētajām klimata pārmaiņām Latvijā var Klimata pārmaiņu analīzes rīkā.

2018. gads pasaulē kļuva par ceturto siltāko vēsturē, kaut arī tā sākumā bija novērota parādība La‑Ninja (la Niña), kas ierasti asociējas ar zemākām globālajām gaisa temperatūrām. Līdz ar to pēdējie četri gadi ir četri siltākie gadi novērojumu vēsturē.

PMO dati liecina, ka 2018. gadā atmosfērā turpināja paaugstināties oglekļa dioksīda koncentrācija. Tas ataino sakarību starp siltumnīcefekta gāzu emisijām, ko rada cilvēka darbība un ko spēj absorbēt biosfēra un okeāni. Pieaugošais siltumnīcas efektu radošo gāzu līmenis atmosfērā ir galvenais klimata pārmaiņu virzītājspēks.

Turpina paaugstināties jūras līmenis – Pasaules vidējais jūras līmenis (Global Mean Sea Level – GMSL) 2018. gadā bija par 3,7 mm augstāks nekā 2017. gadā, kļūstot par augstāko novērojumu vēsturē. Kā atklāj saskaņā ar Pasaules klimata pētījumu programmu veiktie satelītu novērojumi, galvenais pasaules vidējā jūras līmeņa paaugstināšanās iemesls ir aizvien pieaugošais ledus zudums no ledājiem.

2018. gadā tika reģistrēti jauni okeāna siltuma rekordi 700 metru dziļumā (datu uzskaite sākta 1955. gadā) un 2000 m dziļumā (datu uzskaite sākta 2005. gadā), pārsniedzot iepriekšējos rekordus, kas tika uzstādīti 2017. gadā. Vairāk nekā 90% no enerģijas, ko atmosfērā aiztur siltumnīcefekta gāzes, nonāk okeānos, un okeāna sasilšana ir tiešs rādītājs šīs enerģijas uzkrāšanai okeāna augšējos slāņos.

Pēdējo desmit gadu laikā okeāni absorbējuši aptuveni 30% antropogēnas izcelsmes oglekļa dioksīda, kas, reaģējot ar jūras ūdeni, maina okeāna pH līmeni. Šo procesu sauc par okeāna paskābināšanos, un pēdējo 30 gadu novērojumi okeānos uzrāda nemitīgu pH līmeņa samazināšanos. Tas savukārt var negatīvi ietekmēt daudzus jūras organismus, piemēram, dažādus gliemjus un rifus veidojošos koraļļus, kuri ūdens skābuma dēļ zaudē savas pamatfunkcijas.

Klimata izmaiņas skar arī jūras ledus apjomu Arktikā, kas bija zemāks par vidējo līmeni visā 2018. gadā, bet gada pirmajos divos mēnešos tas bija pat rekordzems. Gada maksimums bija marta vidū, bet marta mēneša apjoms bija 14,48 miljoni kvadrātkilometru, kas ir par 7% mazāk nekā vidējais rādītājs laikaposmā no 1981. gada līdz 2010. gadam. Jūras ledus apjoms Arktikā sasniedza minimālo līmeni septembra vidū, kad ledus apjoms bija 5,45 miljoni kvadrātkilometru, kas ir aptuveni 28% mazāk par vidējo rādītāju. Divpadsmit mazākie septembra jūras ledus apjomi Arktikā ir novēroti kopš 2007. gada. Un 2018. gada beigās diennakts ledus apjoms bija tuvu rekordzemam līmenim.

Jūras ledus apjoms Antarktikā arī bija krietni zemāks par vidējo rādītāju visā 2018. gadā. Gada minimālais apjoms bija februāra beigās, un mēneša vidējais rādītājs bija 2,28 miljoni kvadrātkilometru, kas ir par 33% mazāk nekā vidējais rādītājs. Jūras ledus apjoms Antarktikā sasniedza maksimālo gada apjomu septembra beigās un oktobra sākumā. Septembra mēneša vidējais apjoms bija 17,82 miljoni kvadrātkilometru, kas ir par 4% mazāk nekā vidējais rādītājs, un tas bija 5. mazākais. Samazinājās arī citu ledāju apjoms, un septiņi no 10 negatīvākajiem ledāju masas bilances gadiem ir kopš 2010. gada.

Ziņojumos PMO iekļauj informāciju no nacionālajiem meteoroloģijas un hidroloģijas dienestiem, plašas zinātnisko ekspertu kopienas un Apvienoto Nāciju Organizācijas aģentūrām.