Centralizējot grāmatvedību, Gulbenes novada pašvaldība gadā ietaupa 130 000 eiro  (15)

Pašvaldības pārstāve atzina, ka pirms vairākiem gadiem VK revīzija par administratīvo resursu izlietojumu pašvaldībai bijusi sāpīga, taču tagad pašvaldība var lepoties ar panākumiem. Ne mazāk sāpīga un emocionāli smaga bijusi arī pati optimizācija, taču, tā sakritusi ar vadības cilvēku nomaiņu pašvaldībā, kas izmaiņu ieviešanu atvieglojis. "Bija politiski izdevīga situācija, kas ļāva pieņemt nepopulārus lēmumus," skaidroja pašvaldības pārstāve.

Reinsone stāstīja, ka VK pēc revīzijas pašvaldībai ieteikusi izvērtēt pašvaldības grāmatvedības procesus, novērtējot iespējas samazināt grāmatvedības izmaksas. Tāpat, lai nodrošinātu ekonomisku pakalpojumu sniegšanu, pašvaldībai ieteikts izvērtēt sniegto pakalpojumu pieprasījuma un pieejamības sabalansētību.

2015.gadā, kas ir pašvaldības grāmatvedības centralizācijas sākuma punkts, sistēmā bijis daudz problēmu - lēna informācijas apstrāde, nepilnīga finanšu kontrole, finanšu datus nav bijis iespējams savstarpēji salīdzināt. Reinsone stāstīja, ka pašvaldība kā argumentus pārmaiņām izmantoja iespēju palielināt darba efektivitāti, ieviest iekšējo kontroli, ko ne vienmēr vēlas darīt, samazināt izdevumus.

Pašvaldības pārstāve klāstīja, ka bijušas iestādes, kas turējušās pretī grāmatvedības sistēmas centralizēšanai, tāpat smaga bijusi arī darbinieku atlaišana. Četru gadu laikā grāmatvedības darbinieku skaits pašvaldībā samazināts no 49 uz 38, un kopā visas ieviestās pārmaiņas pašvaldībai gadā ļauj ietaupīt 130 000 eiro.

Pēc VK ieteikuma pašvaldība izvērtējusi arī pakalpojumu pieprasījuma un pieejamības sabalansētību, piemēram, deleģējot ūdenssaimniecības pakalpojumus pašvaldība kapitālsabiedrībai. Tāpat plānota divu pašvaldības kapitālsabiedrību apvienošana, skolu tīklu optimizēšana un citas aktivitātes, lai VK ieteikumus īstenotu dzīvē.

Jau vēstīts, ka Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputāti sēdē uzklausīja VK ziņojumu par pašvaldību administratīvā resursa izlietojuma revīziju un ieteikumu ieviešanu. Tostarp deputāti informēti, ka revīzija veikta 11 pašvaldībās, pēc tās pašvaldībām izstrādāti 108 priekšlikumi, un lielu daļu no tiem pašvaldības ir īstenojušas.

VK revīzijā secinājusi, ka pašvaldības, tostarp Daugavpils novads, veic "liekas kustības" - lieki drukā un saskaņo dokumentus, nepilnvērtīgi izmanto informācijas sistēmas. Tāpat nereti netiek vērtētas sniegto pakalpojumu izmaksas, pašvaldības nesadarbojas savā starpā dažādu pakalpojumu saņemšanā.

Viens no novadiem, kurā veikta revīzija, bija Daugavpils novads, un tā domes priekšsēdētājs Arvīds Kucins (Daugavpils novada partija) deputātiem klāstīja, ka pašvaldība vēl tikai strādā, lai ieviestu VK ieteikumus grāmatvedības procesu centralizācijā, lai arī štatu samazināšana jau ir notikusi. Vienlaikus viņš norādīja, ka pašvaldība nereti saskaras ar profesionālu grāmatvežu algošanu, jo Baltkrievijas pierobežā aktuāla valsts valodas zināšanu problēma.

Klātesošie VK pārstāvji atzina, ka pašlaik nav pārliecības, ka Daugavpils novada pašvaldība līdz gada beigām varēs ieviest centralizēto grāmatvedību, turklāt dažu amata vietu samazināšana nesniedz nepieciešamo atdevi. Komisijas priekšsēdētājs Kaspars Ģirģens (KPV LV), kritizējot novada pašvaldības kūtrumu, piekrita, ka pašvaldībai būtu jāsniedz paskaidrojums gan VK, gan komisijas par savu problēmas redzējumu un risinājuma ieviešanas termiņiem.

Sēdē klātesošs Saeimas deputāts Aldis Adamovičs (JV) aicināja nevērtēt domes priekšsēdētāja darbus pārāk strikti, jo amatā viņš ir tikai četrus mēnešus, taču komisijas priekšsēdētāja biedre Juta Strīķe (JK) uzsvēra, ka Kucins, līdz amatā ievēlēts, bijis domes priekšsēdētājas vietnieks, turklāt mēra amatā ievēlēts vienbalsīgi, tāpēc tas viņam dod iespēju rīkoties "ļoti plaši".

Novada domes paveikto aizstāvēja arī komisijas locekļi Ivans Ribakovs (S) un Viktors Valainis (ZZS), akcentējot, ka attālākiem novadiem, īpaši Latgalē, ir sava specifika un visi procesi nav ieviešami viegli. Turklāt Ribakovs uzskata, ka ne vienmēr optimizācija nozīmē līdzekļu ietaupījumu, jo, samazinot štata vietas, bijušie darbinieki var kļūt par bezdarbniekiem un pabalstu saņēmējiem, kas arī prasīs līdzekļus no pašvaldības.