Delfi foto misc. - 66013
Foto: AP/Scanpix/LETA

'Brexit' ievirzoties izšķirošajā fāzē, Ārlietu ministrija (ĀM) īsteno kampaņu sabiedrības informēšanai par gaidāmajā izmaiņām.

Kā skaidroja ministrijā, lai koordinētu Latvijas nostāju breksita jautājumos un nacionāli gatavotos breksita radītajām pārmaiņām, 2017.gada februārī tika izveidota breksita darba grupa, kurā pārstāvētas visas ministrijas un Latvijas Banka. Kopš 2018.gada septembra breksita darba grupas sanāksmes notiek vismaz reizi mēnesī. Pēc nepieciešamības uz sanāksmēm tiek pieaicināti gan ministriju komunikācijas, gan juridiskie eksperti.

Līdz šim ĀM sagatavojusi un iesniegusi Ministru kabinetā četrus informatīvos ziņojumus par Latvijas nacionālo gatavību breksita radītajām pārmaiņām. Tajos ĀM ziņoja par veicamajām darbībām, lai sagatavotos breksita radītajām sekām, tajā skaitā bezvienošanās scenārijā, proti, nepieciešamajiem grozījumiem nacionālajos tiesību aktos, apzinātu iespējamu nepieciešamību pēc papildu cilvēkresursiem un infrastruktūras pielāgošanas (piemēram, kontroles dienestos) un nepieciešamību pielāgot IT sistēmas un reģistrus.

ĀM arī koordinē Latvijas viedokļa pārstāvību Eiropas Savienības un Lielbritānijas sarunās, kā arī ir plānveidīgi veikusi pasākumus izpratnes un gatavības veicināšanai breksita jautājumos, tajā skaitā par bezvienošanās scenāriju.

ĀM pārstāvji ir tikušies ar uzņēmēju organizācijām, piemēram, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Latvijas Darba devēju konfederāciju un nozaru asociācijām, piemēram, Latvijas Kokrūpniecības federāciju, lai informētu par breksita procesu un vērstu uzmanību uz riskiem un pārmaiņām, kas iespējamas pēc breksita. Tāpat regulāri tiek organizētas ārlietu ministra un ministrijas amatpersonu informatīvas tikšanās ar medijiem.

Ministrija arī izveidojusi breksita sadaļu ĀM mājaslapā, kurā regulāri tiek atjaunota informācija par breksita procesu, sekām un iespējamiem sagatavošanās pasākumiem. Ministrijā norādīja - jāņem vērā, ka Lielbritānijas izstāšanās no ES skar visas ES politikas jomas.

"Latvijā gatavības pasākumi atsevišķos sektoros un nepieciešamie komunikācijas pasākumi sabiedrības informēšanai par gaidāmajām pārmaiņām nozarēs ir konkrēto nozaru ministriju atbildībā, uz kuru sagatavoto informāciju pieejamas saites ĀM mājaslapā," uzsvēra ministrijā.

Breksitam ievirzoties izšķirošajā fāzē, ministrija veic informatīvu kampaņu, izplatot aktuālāko un noderīgāko informāciju par breksitu uzskatāmu infografiku veidā, lai maksimāli vairotu iedzīvotāju izpratni par breksitu un tā sekām. Līdz šim sabiedrība tikusi informēta par breksita procesa gaitu, iespējamiem iznākuma scenārijiem, izsmeļošiem breksita informācijas avotiem, kā arī plānotas citas infografikas ar noderīgu praktisko informāciju sabiedrības daļai, kuru breksits skars vistiešāk, piemēram, ceļotājiem un Latvijas valstspiederīgajiem, kas dzīvo Lielbritānijā.

Vienlaikus esot jāņem vērā, ka joprojām ir iespējami vairāki tālāko notikumu attīstības scenāriji, tāpēc mērķtiecīga komunikācija par konkrēto sarunu rezultātu būs iespējama tikai pēc britu parlamenta un ES gala lēmumu pieņemšanas, skaidroja ĀM.

Šāda veida informācija jau esot pieejama ministrijas mājaslapā, un tajā apkopota pati svarīgākā informācija par, piemēram, ceļošanas dokumentiem, veselības apdrošināšanas nepieciešamību, vadītāja apliecību derīgumu, mobilo sakaru viesabonēšanu. Tāpat mājaslapā ir publicēta detalizēta informācija par Lielbritānijā dzīvojošo ES, tajā skaitā Latvijas, pilsoņu reģistrācijas Lielbritānijā detalizēta informācija.

Ņemot vērā Latvijas diasporas ievērojamo lielumu Lielbritānijā, Latvijas vēstniecība ir īpaši aktīva, informējot tautiešus par breksita un tā ietekmi uz pilsoņu tiesībām. Tā, piemēram, tiek rīkoti informatīvi semināri un konsultācijas ar latviešu diasporas organizācijām Lielbritānijā. Tāpat Latvijas valstspiederīgajiem pieejams plašs informācijas un informācijas avotu apkopojums kā vēstniecības mājaslapā, tā arī vēstniecības "Facebook" profilā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!