Pērn decembrī Latvijas Nacionālais arhīvs nav publicējis visas Latvijas PSR VDK aģentūras kartotēkas, kas ir iestādes rīcībā, svētdien ziņo Latvijas Radio.
Izrādās, gatavojot attiecīgu likumu, Saeimas deputāti nav zinājuši par vēl dažām kartīšu grupām un nav tās iekļāvušas publicējamo dokumentu sarakstā.
Kā noskaidrojis Latvijas Radio, jau nākamnedēļ Saeima varētu skatīt ierosinājumu par neatklāto kartīšu publiskošanu.
Likumu par tā saukto "čekas maisu" atklāšanu Saeima pieņēma pērn oktobrī. Likumdevējs licis Latvijas Nacionālajam arhīvam publicēt plašu dokumentu klāstu, ieskaitot VDK aģentūras statistisko un alfabētisko kartotēku. Tie ir kopumā vairāk, nekā 20 tūkstoši kartīšu. Taču šogad bijušās zinātniskās izpētes komisijas locekļi, kuri pašlaik apvienojušies biedrībā "Publiskās atmiņas centrs", atklāja – daļa kartīšu palikusi nepubliskota.
"Mana bijušā vietniece Kristīne Jarinovska pētīja prokuratūras uzraudzības lietas. Tas ir fonds arhīvā, kurā ir apmēram 375 uzraudzības lietas. Tur parādījās pēkšņi kartītes, kuras nav atrodamas alfabētiskajā vai statistiskajā kartotēkā. Un tad sāka šo jautājumu risināt tālāk," Latvijas Radio stāstīja VDK zinātniskās izpētes komisijas priekšsēdētājs, vēsturnieks Kārlis Kangeris.
Savukārt Latvijas Nacionālā arhīva direktore Māra Sprūdža uzskata – deputātiem bija informācija par visiem LPSR VDK dokumentiem. Taču lielās steigas dēļ pietiekamu uzmanību tam viņi nav veltījuši un likumā nav ietvēruši divas kartīšu grupu nosaukumus. Viena no tām ir papildu kartotēka ar to aģentu vārdiem, kas būtu izmantojami potenciālas krīzes, piemēram, kara gadījumā.
„Šī papildu kartotēka, kas ir bijusi veidota speciāli aģentiem krīzes situācijām un kura ir nedaudz atšķirīga no pārējām ar to, ka tajā ir norādīts, kā ar viņiem [aģentiem] sazināties brīdī, kad iestājas krīzes situācija. Un tās ir 447 kartītes. Salīdzinot ar arhīva rīcībā esošajām statistisko un alfabētisko kartotēku, tie ir papildu 109 vārdi no 447. Pārējie jau šajās kartotēkās ir," norādīja Sprūdža.
Otra kartīšu grupa ir iznīcināšanai paredzētās kartītes par 1989. un 1990. gadā izslēgtajiem VDK aģentiem. Saeimas deputāts no "Jaunās Vienotības" Andrejs Judins Latvijas Radio apgalvojis, ka deputāti vienkārši nezināja par šīm divām kartīšu grupām un pētnieki varētu uz šo neizdarību norādīt deputātiem arī agrāk. Taču tagad galvenais ir nevis meklēt vainīgo, bet gan labot likumu. Grozījumus sagatavojuši pieci koalīcijas partiju pārstāvji un jau nākamceturtdien Saeima tos varētu nodot parlamenta Cilvēktiesību komisijai.
„Likumprojekts ir vienkāršs un paredz papildināt dažus pantus ar attiecīgās kartotēkas nosaukumu, lai būtu nepārprotami skaidrs, ka arī minētie materiāli ir publicējami un publiski pieejami. Es neredzu pamata ilgi strādāt ar šo likumprojektu, ņemot vērā to saturu un lakoniskumu. Līdz ar to es domāju, Saeima arī ātri varēs pabeigt darbu, un tad visiem būs nepārprotami skaidrs, ka šeit nav nekāda noslēpuma un ka sabiedrībai ir tai informācijai jābūt pieejamai," akcentēja Judins.
Pēc Nacionālā arhīva vadītājas vārdiem, iztrūkstošās kartītes jau ir digitalizētas, par tām sagatavos arī zinātniskus komentārus. Publicēt varētu nedēļas laikā no lēmuma pieņemšanas brīža. Judins pieļauj, ka deputāti skatīs likumprojektu steidzamības kārtībā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
