Rīgā paliks vismaz divas spēļu zāles  (100)

Mērs gan piebilda, ka pašvaldības rīcībā šobrīd ir dati par 2017. gadu, tāpēc gan slēdzamo, gan paliekošo spēļu zāļu skaits var mainīties.

Līdz ar 43 spēļu zālēm, kuras Rīgas dome nolēma slēgt jau iepriekš, pašvaldība šobrīd apzinājusi vēl 113 aizvēršanai lemtās "spēļu elles". Taču pašvaldība pagaidām nav uzskaitījusi pilnīgi visas spēļu zāles, tāpēc, visticamāk, slēdzamo azartspēļu vietu skaits augs.

Visvairāk spēļu zāles slēgs Purvciemā un Imantā, pastāstīja Ušakovs. Darbu varēs turpināt četri kazino, kuru atvēršanai Rīgas domes atļauja nav nepieciešama.

Uz 2018. gada decembri Latvijā darbojās 311 spēļu zāles un pieci kazino, liecina Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas mājaslapā pieejamā informācija.

Lēmumprojektus par spēļu zāļu slēgšanu virzīs sazobē ar Rīgas teritoriālo plānojumu 2018. – 2030. gadam. Jaunajā plānojumā ir krietni apcirptas komersantu iespējas azartspēles organizēt Rīgas apkaimēs. Tas arī kalpos par galveno Rīgas domes juridisko argumentu gaidāmajai spēļu zāļu slēgšanai. Plānots, ka pirmos lēmumprojektus dome varētu skatīt maija beigās.

Deputāts Andris Ameriks (GKR) atgādināja, ka šobrīd arī Saeima skata azartspēļu likumu. Ja šobrīd komersantiem doti pieci gadi spēļu zāļu slēgšanai pēc pašvaldības lēmuma, tad nākotnē, iespējams, pārejas periodu varētu samazināt līdz diviem gadiem.

"Mēs organizēsim Rīgas iedzīvotāju aptauju apkaimēs. Kāda ir iedzīvotāju attieksme pret azartspēlēm," piebilda Ameriks. Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas priekšsēdētājs Dainis Turlais (GKR) papildināja partijas biedru, sakot, ka vairums rīdzinieku ir pret azartspēlēm.

Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Aleksejs Rosļikovs (S) noraidīja scenāriju, ka mazāk glaunās viesnīcas pēkšņi varētu pārkvalificēties par četru un piecu zvaigžņu viesnīcām, tādā veidā dodot komersantiem iespēju atvērt jaunas spēļu zāles. Lai saņemtu četru zvaigžņu viesnīcas statusu, jāizpilda vismaz 200 nosacījumi. Šobrīd Rīgā ir 32 četru zvaigžņu viesnīcas, kā arī astoņas piecu zvaigžņu viesnīcas.

Vēstīts, ka Rīgas dome pagājušajā nedēļā pieņēma konceptuālu lēmumu par spēļu zāļu slēgšanu visā galvaspilsētas administratīvajā teritorijā, izņemot četru un piecu zvaigžņu viesnīcu telpas.

Rīgas domes Juridiskajai pārvaldei nu jāsagatavo lēmumprojekts par pakāpenisko izsniegto atļauju atcelšanu. Brīdī, kad dome pieņems lēmumu par kādas konkrētas spēļu vietas likvidēšanu, komersantam būs doti pieci gadi, lai to aizvērtu. Tas nozīmē, ka pilnībā likvidētas azartspēļu vietas Rīgā varētu būt ne ātrāk kā 2024. gadā.

Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka iniciatīva par spēļu zāļu slēgšanu nav oriģināla "Saskaņas" un "Gods kalpot Rīgai" partijas biedru ideja. Šādu ieceri domniekiem iepriekš vairākkārt prezentēja Jaunās konservatīvās partijas (JKP) deputāti, taču ar varas partiju balsīm tika atraidīti.

Latvijas Spēļu biznesa asociācija (LSBA) uzskata, ka spēļu zāļu slēgšana nav rīdzinieku interesēs, kā arī nepanāks lēmuma mērķi, proti, aizsargāt spēlētājus, jo iedzīvotāji azartspēles varēs turpināt spēlēt četru un piecu zvaigžņu viesnīcās.

Savukārt Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas vadītāja Signe Birne norādīja, ka Rīgas domes plāns slēgt visas spēļu zāles galvaspilsētā ir politisks lēmums bez ekonomiska izvērtējuma. Viņa uzsvēra, ka Rīgas domes lēmums slēgt spēļu zāles visā galvaspilsētā ietekmēs visu azartspēļu nozari, kas radīs būtiskus zaudējumus ne tikai uzņēmējiem, bet arī pašvaldību un valsts budžetos. Tāpat Birne norādīja, ka Rīgas domei lēmums bija ekonomiski jāizvērtē, skatoties arī no biznesa perspektīvas, "nevis balstīt uz emocijām".

Vienlaikus Birne norādīja, ka azartspēļu nozarē ir nepieciešami uzlabojumi, kas attiecas uz spēļu zāles izvietojumu Rīgā, bet kategoriska aizvēršana neradīs azartspēļu atkarīgo skaita samazinājumu un veicinās ēnu ekonomiku.