Kā sabruka Ušakova būvētais 'kāršu namiņš'  (242)

"Viņš grib būt mērs. Viņš grib patikt un ir spējīgs mācīties. Viss ir atkarīgs no viņa paša," īsi pirms Ušakova ievēlēšanas mēra amatā uz pirmo termiņu laikrakstam "Diena" teica "Saskaņas centra" līderis Jānis Urbanovičs. Imantā uzaugušo Ušakovu, kurš latviešu valodu apguva pie privātskolotājas un vairākus gadus strādāja par žurnālistu, Urbanovičs noskatīja 2005. gada Baltijas forumā.

Gadu vēlāk Ušakovs kļuva par "plusiņiem" apveltītāko politiķi "Saskaņas centra" sarakstā 9. Saeimas vēlēšanās. Bet pēc visai nemanāmiem trim gadiem parlamentā Ušakovu kā Rīgas mēra amata kandidātu pārliecinoši ievēlēja galvaspilsētas domē. 2009. gada 1. jūlijā viņu ievēlēja par mēru, bet par Ušakova "labo roku" vicemēra amatā kļuva Ainārs Šlesers, kuru vēlāk nomainīja Andris Ameriks, bet pēdējos mēnešos – Oļegs Burovs.

Jau pāris mēnešus vēlāk Rīgas domes opozīcija sāka kritizēt jaunā mēra veikumu. Aizdomas par "politiskajiem ielikteņiem" radīja rotācijas Satiksmes departamenta vadībā, kur bez konkursa nokļuva šobrīd par vecāko kontrolieri strādājošais Vitālijs Reinbahs. Drīz vien par dažādiem domes lēmumiem interesi sāk izrādīt arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), kas aicināja mēru skaidrot "Live Riga" un "Rīgas tūrisma attīstības biroja" dibināšanas gaitu.

Ilgi nebija jāgaida arī pirmais Ušakova gāšanas mēģinājums. Ārkārtas sēde notika dienu pirms 2009. gada Ziemassvētku vakara, opozīcijai trīs stundas pārmetot Ušakovam "nedemokrātisku vadības stilu, privātu biznesa interešu lobēšanu, kā arī nesaimnieciskumu un naudas izšķērdēšanu". Deputāti arīdzan atgādināja par sēdi, kurā Ušakovs un Šlesers lamājušies.

Turpmākajos gados Ušakovs pārdzīvoja vēl virkni uzticības balsojumu, kuriem par ieganstu kalpoja gan mēra balsojums valodas referendumā, gan "bizantiska augstprātība", gan Zolitūdes traģēdija. Ap 2019. gada miju Ušakovs izturēja trīs uzticības balsojumus triju mēnešu laikā. Nesekmīgie opozīcijas centieni sīkāk ir izklāstīti šeit.

Pirms 2017. gada pašvaldību vēlēšanām Ušakovs raidījumā "Delfi TV ar Jāni Domburu" centās izskaidrot, kāpēc viņam "nelīp" klāt Rīgas domē un tās kapitālsabiedrībās notiekošie skandāli. Vienu daļu skandālu mērs saistīja ar vēlēšanu cikliem, bet otru daļu ar pašvaldībā veicamo darbu apjomu. "Skaidrs, ka mums ik pa brīdim kaut kas notiek. (..) Arī turpmāk diemžēl dažreiz radīsies nepatikšanas tāpēc, ka mēs esam liels organisms," paskaidroja Ušakovs.

Ar Ušakova nepopularitāti Rīgas domes opozīcijas acīs gadu gaitā spēja cīkstēties vien Leons Bemhens, kurš gandrīz visu mēra valdīšanas laiku bija pašvaldības SIA "Rīgas satiksme" valdes priekšsēdētājs. Viņam pārmetumi veltīti gan pēc traģēdijas Baložos, gan e–talona sistēmas ieviešanas, gan par nepamatoti izmaksātām atvaļinājuma kompensācijām, gan "Daimler" lietu, gan "nanoūdens" skandālu un citām nebūšanām uzņēmumā.

Bemhena pusē Ušakovs iestājās jau teju no pašas pirmās dienas: "Es neskatos tikai laika griezienā no šodienas līdz 2. oktobrim [10. Saeimas vēlēšanām – red.piez.]. Man ir svarīgi uzņēmumu sakārtot. Sakārtot uzņēmumu ir mana pozīcija un stratēģija, ko es varēšu realizēt ar Bemhena palīdzību. Viņš aktīvi palīdz to darīt."

Taču kad KNAB pērn sāka kriminālprocesu saistībā ar trim "Rīgas satiksmes" veiktajiem iepirkumiem no 2013. līdz 2016. gadam, Bemhens ne tikai uzrakstīja atlūgumu, bet arī uz vairākiem mēnešiem nonāca aiz restēm.

Drīz vien atklātībā nāca informācija, ka KNAB darbinieki paviesojušies arī vicemēra Amerika mājvietā. Savas un Rīgas domes reputācijas vārdā viņš drīz vien no amata atkāpās. Pārinieka rīcību Ušakovs nosauca par vīrišķīgu. Taču pēc KNAB vizītes mēra dzīvesvietā un birojā Ušakovs vīrišķīgajam piemēram nesekoja, jo "dotajā brīdī ir ārkārtīgi svarīgi nodrošināt pašvaldības funkcionēšanu".

"Šī ir viena no sāpīgākajām dienām. Ir iedragāta mūsu reputācija un gods. Viss labais, ko esam būvējuši un cēluši, ir salauzts. Jūtos atbildīgs par notikušo. Šī diena ir mana personiska traģēdija, redzot televīzijā notikumus par uzņēmumu, ar ko lepojos. Mana sirdsapziņa ir tīra," pērn decembrī paša ierosinātā uzticības balsojumā teica Ušakovs.

"Rīgas satiksmes" un Rīgas domes kritizēšanā iesaistījās arī Valsts kontrole, publicējot revīzijas ziņojumu par neefektīvajiem tēriņiem galvaspilsētas ielās, taču par apspriestāko tematu kļuva Anrija Matīsa vadītās uzņēmuma pagaidu valdes pasūtītais audits.

Nu jau amatu "Rīgas satiksmē" pametušais Matīss nekautrējās medijiem klāstīt par "Ernst & Young" auditoru secinājumiem. Piemēram, par neizdevīgajiem līgumiem ar "Rīgas mikroautobusu satiksmi" un "Rīgas karti", kuros figurē par kukuļošanu aizdomās turētais "zelta diriģents" Aleksandrs Brandavs, par sadārdzinātiem degvielas iepirkumiem no aizdomīgiem uzņēmumiem, kā arī par dāsni atalgotām konsultācijām, kuras "Rīgas satiksmei" sniedz dažādi Ušakovam pietuvināti cilvēki un Rīgas domnieki.

Februāra izskaņā "Rīgas satiksme" tika pie 130 miljonu eiro dotācijas no Rīgas domes, kas ļaus uzņēmumam izvairīties no maksātnespējas. Uzņēmuma pagaidu valdi šobrīd vada ilgus gadus Rīgas domē strādājušais jurists Ernests Saulītis, bet Īpašuma departaments sācis "talantu mednieku" iepirkumu, kas atlasīs kadrus "Rīgas satiksmes" valdei un topošajai padomei.

Kopš KNAB sāka kriminālprocesu par "Rīgas satiksmes" iepirkumiem gan Ušakova, gan visas Rīgas domes atlaišana nokļuva Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) dienas kārtībā. Lai gan bijušais pašvaldību lietu ministrs Kaspars Gerhards (NA) pērn decembrī pats nesaskatīja iemeslu atlaist Rīgas domi un aicināja nevadīties pēc emocijām vien, pēc partijas uzdevuma viņš retoriku mainīja, sakot, ka vērtēs iespējas Rīgas domi atlaist.

Drīz vien ministrijā tapa likumprojekts par Rīgas domes atlaišanu, kurā pašvaldības vadībai VARAM pārmeta nihilistisku attieksmi pret tiesiskumu, nepotismu un rīdzinieku interešu apdraudēšanu. Ušakovs uz Gerharda likumprojektu lūkojās skeptiski, neredzot tiesisku pamatu šādam solim. Lai gan mērs par savu un pārējo domnieku amatiem bija gatavs cīnīties Satversmes tiesā, likumprojekts nespēja izkļūt cauri Māra Kučinska (ZZS) vadītajai valdībai, lai sāktu virzību Saeimā.

Likumprojekts uz priekšu nav virzījies arī jaunajā valdībā. Taču likums ļauj pašvaldību lietu ministram bez Saeimas iesaistes atlaist domes priekšsēdētāju. Tieši šādu ceļu izraudzījās iet tagadējais ministrs Juris Pūce (A/P), kurš iepriekš strādāja Rīgas domes opozīcijā. Pirmajos mēnešos Pūce no mēra vien vairākkārt pieprasīja informāciju, taču 21. martā ministrs prezentēja duci mēra iespējamo likumpārkāpumu. Ušakovam ministrs deva pēdējās septiņas dienas sniegt paskaidrojumus, solot pēc tam lemt par mēra likteni.

Pūce uzsvēra, ka VARAM sāktā pārbaude pilnīgi noteikti nav politiska, jo visu to organizē un praktiski veic ministrijas ierēdņi, kas esot politiski neitrālas personas. "Nekādā gadījumā šis process nav bijis politisks, un es arī neplānoju to kā politisku lēmumu. Bet es esmu pilnīgi pārliecināts, ka es rīkošos likuma robežās, un, ja likums būs pārkāpts, tad attiecīgās amatpersonas tiks sodītas," solīja Pūce.

Ušakovs skaidrojumus VARAM nosūtīja pēdējā dienā. Mērs norādīja, ka nebija gaidījis tik vājus Pūces argumentus par iespējamiem likumpārkāpumiem. Ušakovs arīdzan kritizēja pārkāpumu uzskaites metodoloģiju, jo daļa pieminēto lietu notikušas vēl iepriekšējos sasaukumos.

"Es nekādā veidā netaisos atteikties no atbildības par izdarīto no 2009. gada, bet, ja mēs runājam par to, ka ministrs ir tiesīgs lemt par rīcību tikai šī sasaukuma laikā, tad kādēļ tiek prasīts par 2013. gada un 2016. gada notikumiem," ironizēja mērs.

2019. gada 4. aprīlī Pūce parakstīja rīkojumu par Ušakova atlaišanu. Rīkojums oficiāli stājās spēkā dienu vēlāk. Bijušais mērs šādam solim jau laikus nodrošinājās, izveidojot otru priekšsēdētāja vietnieka amatu, kuru drīz vien aizpildīja viņa partijas biedrs Vadims Baraņņiks. Jaunais vicemērs arīdzan pārņēma Ušakova uzraudzīto kapitālsabiedrību kapitāla daļu turētāja tiesības, tostarp "Rīgas satiksmē".

Lai gan Ušakovs ministra rīkojumu pārsūdzēs tiesā, viņš jau iepriekš paziņoja, ka savu nākotni saista ar darbu Eiropas Parlamentā, kur nolēmis aizstāvēt rīdzinieku intereses. Ja Ušakovam paveiksies maijā gaidāmajās vēlēšanās, tad pat labvēlīgs tiesas spriedums neliks viņam atgriezties Rīgas domes vadītāja amatā.