'Maksās smieklīgi maz vairāk' – ko paredz Viņķeles veselības apdrošināšanas plāns  (130)

Jaunā sistēma izceļas ar obligātumu un paredz nodokli celt arī tā dēvētajos alternatīvajos nodokļu režīmos strādājošiem. Taču tas būšot gan viņiem, gan arī valstij izdevīgāk nekā apturētais modelis.

Šobrīd Latvijā visi ar mainīgām sekmēm nereti garo rindu dēļ var saņemt valsts apmaksātus medicīnas pakalpojumus, neatkarīgi no tā, vai viņi maksā vai nemaksā nodokļus, strādā Latvijā vai ārvalstīs.

Visticamāk, tā būs arī visa šā gada garumā, ja Saeima lems par jaunu veselības aprūpes finansēšanas modeli, atceļot šobrīd apturēto. Jaunā sistēma plānota no nākamā gada 1. janvāra, un veselības ministre cer, ka grozījumus piecos likumos Saeima trīs lasījumos atbalstīs līdz vasaras pārtraukumam.

Daudzus gadus auklētā, iepriekšējās Saeimas atbalstītā un no šā gada iecerētā valsts veselības apdrošināšanas sistēma vēlējās strādājošos iedzīvotājus dalīt pilna un nepilna valsta apmaksātā veselības aprūpes pakalpojumu groza saņēmējos. Līdzšinējos labumus tad varētu automātiski baudīt vispārējā nodokļu režīmā strādājošie, valsts apdrošinātie, piemēram, bērni, pensionāri, reģistrētie bezdarbnieki, kā arī tie, kas iesaistījušies sistēmā, samaksājot brīvprātīgās apdrošināšanas iemaksas.

Lai šogad saņemtu visus valsts apmaksātos pakalpojumus, bija jāsamaksā par diviem gadiem kopumā 206,40 eiro, savukārt, lai to varētu darīt nākamgad, jāmaksā jau 464 eiro. Aptuveni 5000 cilvēku, piemēram, patentmaksātāji, mikrouzņēmumos strādājošie un vēl citi, tā arī rīkojās. Publiski izskanēja viedokļi, ka šāda summa ir lielāks slogs nekā daļai vispārējā nodokļu režīmā strādājošo.

Uzzinājuši, ka drīz pēc ieviešanas tehnisku iemeslu dēļ neieviestā sistēma apturēta līdz jūlijam, apmēram 500 cilvēku prasīja Nacionālajam Veselības dienestam (NVD) atmaksāt velti iekasētās iemaksas. No tiem vairāk nekā puse tās jau atguvusi.

Tiesa, atklājās vēl cita netaisnība – tā kā bija domāts, ka piedalīsies visi, vispārējā nodokļu režīmā strādājošajiem par vienu procentpunktu tika celtas sociālās apdrošināšanas iemaksas. No šīs naudas – 85 miljoniem eiro – tika celtas mediķu algas.

Veselības ministres Viņķeles piedāvātā apdrošināšanas modeļa būtība ir šāda: aizejot pie ārsta, ikviens Latvijas iedzīvotājs, tāpat kā šodien, varēs saņemt valsts apmaksātus medicīnas pakalpojumus. Proti, plānots viens veselības aprūpes pakalpojumu grozs visiem. Tas attieksies uz mikrouzņēmumos strādājošajiem, autoratlīdzību saņēmējiem, patentmaksātājiem.

"Es ceru, ka būs viens pakalpojuma grozs, un Latvijas iedzīvotāji faktiski visi ir apdrošināti. No šī brīža situācijas atšķirsies tas, ka mēs ieviešam identificējamās apdrošināšanas pazīmi. Tātad vai nu viens procentpunkts sociālās apdrošināšanas iemaksu vai arī fiksētais maksājums tiem cilvēkiem, kuri nekādā veidā nekādos nodarbinātības režīmos nemaksā par sociālo apdrošināšanu," skaidro Viņķele.

Kā portāls "Delfi" noskaidroja Veselības ministrijā (VM), līdzīgi kā vispārējā nodokļu režīmā strādājošajiem plānots par vienu procentpunktu palielināt mikrouzņēmuma nodokļa likmi, proti, no 15 līdz 16 procentiem, sezonas laukstrādniekiem par vienu procentpunktu celt iedzīvotāju ienākumu nodokli, ko novirzīs sociālajām iemaksām, savukārt pašnodarbinātajiem (kuriem ienākumi zem minimālās algas) un autoratlīdzības maksātājiem paaugstinās par vienu procentpunktu sociālā nodokļa likmi.

"Kāds var teikt, ka tā ir nodokļu paaugstināšana, taču es atbildētu ar "nē". Plānotais regulējums bija tāds – lai jūs šogad saņemtu pilnu veselības aprūpi, jums jāsamaksā 206 eiro. Es argumentēšu, ka cilvēkam ar ienākumiem minimālās algas apmērā – nemānīsim sevi, tādu ir daudz, arī, kuri strādā alternatīvos nodokļu režīmos – 206 eiro noteikti ir lielāks maksājums nekā viens procentpunkts klāt (nodoklim)," skaidro Viņķele.

Uz jautājumu, cik daudz nodokļus nāksies samaksāt, piemēram, sezonas darbu veicējam, ministre atbild: "Maksās smieklīgi maz vairāk. Nesalīdzināmi mazāk nekā šie 206 eiro, kas būtu jāsamaksā šogad vai 460 eiro nākamgad. Nesalīdzināmi mazāk".

Tāpat arī piedāvātajā apdrošināšanas modelī jaunums ir obligātums.

"Šobrīd iemaksa ir ar divējādu dabu. Tā nosaukta par brīvprātīgo, bet, būsim atklāti, tad tas nesasniedz sākotnējo likuma mērķi, kur bija lielie lozungi, ka visiem jāpiedalās. Kādiem visiem, ja atstājam 70 tūkstošiem plus (iedzīvotāju) iespēju pievienoties vai nepievienoties pašiem. Otrkārt, tas ir netaisnīgi pret vispārējā nodokļu režīmā strādājošajiem, viņiem nav šādas izvēles, viņiem ir jāmaksā. Trešais – gluži cilvēciski, ka, ja cilvēkiem nav tik daudz naudas, un akurāti tagad to veselības problēmu nav, uzminiet, ko viņi darīs? Skaidrs, ka nemaksās iemaksu," norāda Viņķele.

Turklāt veselības ministre cer, ka līdz ar jaunā apdrošināšanas modeļa ieviešanu valstij izdosies ieņemt sešus līdz astoņus miljonus eiro, kas ir lielāka summa nekā iepriekš plānotajā modelī ar brīvprātīgajām iemaksām. Tās izdevās iekasēt 800 000 eiro apmērā, tiesa, jānorāda, ka pacientu šķirošanas sistēma dzīvē vēl nesāka darboties, un daļa iedzīvotāju, iespējams, plānoja maksāt vēlāk.

Tiesa, VM arī domā par fiksēto maksājumu, kas, kā atzīst Viņķele, attieksies uz nelielu iedzīvotāju grupu, "kas dzīvo no ienākumiem no kapitāla augļiem, mežu pārdošanas, īrēm". Te gan ministrija esot atklājusi problēmu – līdz ar līdzšinējo deklarēšanās regulējumu un nodokļu rezidences principiem Latvijā nevarot precīzi identificēt, kurš cilvēks dzīvo Latvijā un pārtiek no kapitāla pieauguma, un kurš dzīvo ārzemēs un arī šeit maksā iedzīvotāju ienākumu nodokli.

"Bet uz šo cilvēku kategoriju arī mēs attiecinātu obligātu ikgadēju maksājumu kā nodevu, un tās apmērs būtu 1 procentpunkts no sociālās apdrošināšanas iemaksām, ko piemēro minimālajai algai. Šogad tas ir 51 eiro. Šī summa būtu cilvēkiem jāmaksā līdz 15. janvārim valsts budžetā. Es ceru, ka izdosies vienoties, ka to Valsts Ieņēmumu dienests (VID) administrē," skaidro Viņķele.

Taču praksē tas izpaudīsies tā: pat ja šis iedzīvotājs nav samaksājis apdrošināšanas iemaksu, ārstniecības iestādē viņam netiek liegti veselības aprūpes pakalpojumi, bet pēc tam tiek piestādīts rēķins par nesamaksāto nodevu. "Par nesamaksātās nodevas tiesu vispirms piestāda atgādinājumu, un tad mēs lūkosim, kā vērš piedziņu, ja nesamaksā šo nodevu," saka ministre.

Atšķirībā no iepriekšējā plāna, jaunajā apdrošināšanas modelī ārstiem un ārstniecības iestādēm nebūs "jākrāmējas ar šķirošanu," informējot, ka cilvēkam apdrošināšana beigusies un pakalpojumu nu var saņemt tikai par maksu, sola Viņķele.

Tāpat arī plānots jau no nākamā gada valsta apdrošināto lokā iekļaut personas ar trešās grupas invaliditāti un iedzīvotājus, kuri nestrādā, bet kopj savus tuviniekus ar smagu invaliditāti.

Tiesa, sagaidāms, ka diskusijas vēl būs par ārvalstīs strādājošajiem tautiešiem, kuri Latvijā turpina saņemt mūsu valsts apmaksātos medicīnas pakalpojumus. VM iecerējusi normatīvajos aktos paredzēt ārstniecības iestādēm pienākumu pajautāt ikvienam pacientam, vai viņam ir Eiropas Veselības apdrošināšanas karte (EVAK). "Mēs aicināsim, ka cilvēkiem jāizvēlas, kur vēlas būt apdrošināti. Tās kontroles iespējas ir, un mēs ceram, ka tās pilnveidosies, un divos gados būs gatava datu bāze, kas apvienos visu ES dalībvalstu sociālās un veselības apdrošināšanas datus," norāda ministre.

Plānoto veselības apdrošināšanas modeli veselības ministre pagājušajā nedēļā prezentēja Latvijas darba devēju konfederācijas (LDDK) un tās sastāvā esošo organizāciju, arī Veselības aprūpes darba devēju asociācijas (VADDA) pārstāvjiem.

LDDK sociālās drošības un veselības aprūpes eksperts Pēteris Leiškalns portālam "Delfi" norādīja, ka LDDK jau 2017. gadā piedāvājusi Finanšu ministrijai priekšlikumu par vienu procentpunktu palielināt mikrouzņēmuma nodokļa likmi no 15 līdz 16 procentiem. Toreiz ideja neguva atbalstu.

"Lai izmaksātu 600, kas varētu būt vidējā alga mikrouzņēmumā, apgrozījumam jābūt vismaz 800 eiro, tādēļ viens procentpunkts no 800 ir tuvs maksājumam no vidējās algas Latvijā. Viens procentpunkts būtu 8 eiro mēnesī jeb 96 eiro gadā," skaidro Leiškalns.

Arī VADDA izpilddirektore Ināra Pētersone atzinīgi vērtē to, ka veselības apdrošināšanas sistēmu kā tādu plānots turpināt un ka sistēmā iecerēts obligāti iekļaut alternatīvo nodokļu režīmu nodokļu maksātājus.

Tomēr Pētersone arī norāda uz atsevišķiem trūkumiem. Viņas ieskatā dalība veselības apdrošināšanas sistēmai arī būtu jāsasaista ar kādu minimālo apdrošināšanas obligāto summu. "Arī šībrīža (Veselības aprūpes) finansēšanas likumā tie, kas ir parastajās darba tiesiskajās attiecībās, var vienu procentu papildu samaksāt kā no 10 eiro, tā no 5000 eiro, un mēs visi esam apdrošināti," saka Pētersone. Proti, ja nav noteikta minimālā apdrošināšanas summa, piemēram, 10, 50 vai 100 eiro, tad cilvēki piereģistrējas sistēmā reģistrēšanās pēc, taču tas nedod nekādu pienesumu.

Ir arī vēl citi jautājumi. "Ārsts veic veselības aprūpes pakalpojumu un par to atskaitās NVD – ka pie viņa bijis, piemēram, Jānis un veikti tādi un tādi pakalpojumi. NVD tad savā galā apskatās, vai Jānis iekļāvies obligātās apdrošināšanas sistēmā. Ja nav, un, ja var pēc kādām pazīmēm identificēt, ka Jānis ir, piemēram, citas Eiropas Savienības dalībvalsts iedzīvotājs un atbraucis šurp kā tūrists, NVD sagatavo rēķinu tai valstij un nosūta. Bet, ja viņš ir Latvijas rezidents un nav sistēmai pievienojies, plānots, ka piestāda rēķinu un Valsts ieņēmumu dienests (VID) nodokli iekasē," plānoto kārtību pārstāsta Pētersone.

Pētersone kā bijusī VID vadītāja piedziņas kārtību sauc par ļoti sarežģītu: "Ja es vadītu VID, iespējams, spurotos tam pretī, jo, vai ir samērojamas visas šīs izmaksas. Tās ir nepaklausīgās personas, kuras kādu apstākļu dēļ nestrādā, nav sistēmai pievienojušās un nav valsts aprūpēto cilvēku grupā. Vispirms mani ir viņam jāpaziņo, ka viņam jāsamaksā, un tad no viņa jāiekasē. No kādiem avotiem, lai iekasē šo naudu? Kādēļ iesaistīt VID? Lai NVD tiesu izpildītājiem nodod, lai iekasē".

Saistībā ar ārvalstīs strādājošo tautiešu identificēšanu Latvijas medicīnas sistēmā var būt problēmas, ja personai nav EVAK kartes un, ja tā nav paziņojusi Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, ka izbrauc no valsts.