Nacionālajai drošībai būtiskākos pretizlūkošanas riskus pērn radīja Krievijas dienesti  (48)

Šā iemesla dēļ arī paredzamā nākotnē pretizlūkošanas risku novēršana galvenokārt būs tieši saistīta ar Latvijas iedzīvotāju informētību un izpratni par ārvalstu izlūkdienestu radīto apdraudējumu, kā arī savlaicīgu ziņošanu VDD par iespējamiem kontaktiem ar ārvalstu specdienestu darbiniekiem.

Līdzīgi kā pēdējos gados, arī pērn lielākajiem vervēšanas riskiem bija pakļautas valsts un pašvaldību institūciju amatpersonas, kurām ir pieeja klasificētai vai ierobežotas pieejamības informācijai, kā arī svarīga loma lēmumu pieņemšanas procesā un nozaru politikas ieviešanā.

Tāpat Krievijas specdienesti turpināja meklēt sadarbības iespējas ar personām, kuras ir prokremliski noskaņotas vai iesaistās akcijās Krievijas politikas atbalstīšanai. VVD paredz, ka šīs tendences saglabāsies arī 2019. gadā.

Aizvadītajā gadā VDD turpināja iegūt informāciju, kas norādīja arī uz Krievijas militārās izlūkošanas aktivitāti jomās, kurās VDD ir atbildīgs par pretizlūkošanas režīmu. Lai gan pēc 2018. gadā notikušā Lielbritānijā dzīvojošā, bijušā Bruņoto spēku Ģenerālštāba Galvenā pārvaldes (GRU) virsnieka Sergeja Skripaļa slepkavības mēģinājuma Krievijas militārās izlūkošanas dienesta atpazīstamība Rietumvalstu iedzīvotāju vidū ir augusi, mazāk zināms ir fakts, ka šis specdienests nodarbojas ar izlūkošanu ne tikai ārvalstīs, bet arī no savas valsts teritorijas, skaidro Latvijas drošības dienests. Tādējādi viens no GRU reģionālo izlūkošanas struktūrvienību uzdevumiem aizvadītajā gadā bijis tādu Latvijas valstspiederīgo vervēšana, kuri periodiski ceļo uz Krieviju un ir spējīgi sniegt informāciju ne tikai par Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) vai NATO partnervalstu operācijām, bet arī nozarēm, kas sniedz atbalstu aizsardzības sektoram.

Tādēļ VDD vērtējumā GRU reģionālo izlūkošanas struktūrvienību aktivitātes rada apdraudējumu arī to pašvaldību iedzīvotājiem, kurās pastāvīgi uzturas NATO partnervalstu militārais kontingents, piemēram, tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem, arī būvniecības, sakaru, loģistikas un apgādes pakalpojumu sniedzējiem.

Turpmākajos gados arvien pieaugs arī Latvijai naidīgu ārvalstu specdienestu radītais apdraudējums kibertelpā, gan izmantojot ievainojamības datortehnikā un tās programmnodrošinājumā, gan veicot vervēšanai potenciāli interesantu personu profilēšanu sociālajos tīklos. Ņemot vērā Latvijas nozīmi NATO drošības arhitektūrā, kā arī ik gadu augošo specdienestu lomu Krievijas ārpolitikas interešu nodrošināšanā, VDD prognozē, ka Krievijas specdienestu īstenotās aktivitātes būs koncentrētas ne tikai uz informācijas ieguvi par iekšpolitiskiem procesiem, bet arī iespēju ietekmēt lēmumu pieņemšanu Ziemeļatlantijas aliansē.

Runājot par kibervidi, VDD norāda, ka Rietumvalstu pieredze liecina – piemēram, Krievijas specdienesti, kā piesegu izmantojot dažādas Krievijā bāzētu hakeru un kibernoziedznieku grupas, arvien aktīvāk izlūkošanai un ietekmes pasākumu īstenošanai izmanto kiberuzbrukumus.

Pēdējo gadu laikā VDD ir novērojis arī pakāpenisku apdraudējuma pieaugumu, kas rodas no visaptverošās datortehnikas un komunikācijas tehnoloģiju klātbūtnes Rietumvalstu iedzīvotāju ikdienā. Kā Krievijas, tā citu Latvijai naidīgu valstu specdienestiem paveras arvien plašākas iespējas savās interesēs izmantot nepilnības šo ierīču programmnodrošinājumā vai lietotāju izpratnē par drošības riskiem. Turklāt kiberapdraudējuma novēršanu apgrūtina apstāklis, ka informācijas nesankcionēta ieguve nereti notiek, lietotājam nezinot, uzsver VDD.

Tāpat VDD norāda uz faktu, ka nedraudzīgu valstu dienesti ekspluatē cilvēku paradums interneta vidē publicēt nesamērīgi plašu informāciju par personīgo dzīvi, darbavietu, hobijiem, kontaktpersonu loku un tamlīdzīgu informācijas kopumu. Latvijas specdienests uzsver, ka šādi dati var būt ļoti vērtīgi, lai izzinātu potenciāli vervējamās personas raksturu, vērtības, vēlmes, vājības un šantāžas iespējas. Šajā gadījumā nav īpašas nozīmes tam, kurā no interneta segmentiem dati tiek publicēti, ja tie padarīti pieejami plašam personu lokam.

Vienlaikus personām jārēķinās, ka, izmantojot sociālos tīklus un interneta platformas, kas bāzētas ārpus NATO un ES dalībvalstīm, ārvalstu specdienestiem tiesiskā regulējuma atšķirību dēļ var būt atvieglota piekļuve visai, arī publiski nepieejamai informācijai – sākot no datiem, kas tiek iesniegti, reģistrējoties šādās vietnēs, līdz privātas komunikācijas saturam.