Valsts prezidenta administrācijas Vēsturnieku komisija, atbildot uz prezidenta Raimonda Vējoņa administrācijas lūgumu dot savu slēdzienu, ir nolēmusi atzīt Herberta Cukura pārapbedīšanu Brāļu kapos Rīgā par "neieteicamu", ceturtdien raksta "Latvijas Avīze".
To laikrakstam apstiprinājis komisijas vadītājs Inesis Feldmanis.
Lēmums, kam ir rekomendējošs raksturs, gan vēl juridiski nav noformēts, taču komisijas dalībnieku ieskatā nesenais Ģenerālprokuratūras slēdziens izbeigt kriminālprocesu pret aviatoru un bēdīgi slavenās Arāja komandas dalībnieku Cukuru pārapbedīšanas lietā maz ko maina, norāda laikraksts.
Feldmanis izdevumam norādījis, ka komisijas dalībnieki, pirms rakstveidā noformulēt savu viedokli, gan vēl gribot iepazīties ar Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurora Monvida Zelča sagatavotā slēdziena pilno versiju 36 lappušu garumā, jo līdz šim vēsturnieku rīcībā bijusi tikai slēdziena īsā versija.
"Delfi" jau ziņoja, ka Ģenerālprokuratūra izbeigusi 2006. gadā sākto kriminālprocesu par latviešu aviatora Herberta Cukura iespējamo līdzdalību ebreju civiliedzīvotāju iznīcināšanā.
Ģenerālprokuratūra 2006. gadā sāka krimināllietu par ebreju tautības civiliedzīvotāju masveida iznīcināšanas akcijām Latvijas teritorijā Otrā pasaules kara laikā pēc Krimināllikuma 71. panta par genocīdu. Šinī kriminālprocesā tika izmeklēta arī Herberta Cukura darbība Vācijas drošības dienesta (SD) Latviešu drošības palīgpolicijā jeb tā saucamajā "Arāja komandā", kuras komandieris bija Viktors Arājs.
Jau pirms vairākiem gadiem Ģenerālprokuratūras sāktajā pārbaudē konstatēts, ka Otrā pasaules kara laikā Cukura darbība ir bijusi saistīta ar SD tā saucamo "Arāja komandu".
Izmeklēšanā plaša informācija iegūta, veicot pārbaudi Latvijas Republikas arhīvos, izpētot simtiem bijušās LPSR Valsts Drošības komitejas (VDK) arhīva krimināllietas, tajā skaitā krimināllietu Arāja apsūdzībā, arhīvu fonda "LPSR Ārkārtējā komisija" materiālus, pārbaudot krimināllietu materiālus, kuros bijusī LPSR VDK apkopojusi "Arāja komandas" dalībnieku liecības, kā arī Hamburgas apgabaltiesas materiālus Arāja lietas iztiesāšanā. Tāpat tika nosūtīti tiesiskās palīdzības lūgumi Krievijai, Brazīlijai, Hamburgas apgabaltiesai, kā arī analizēti Simona Vīzentāla centra atsūtītie materiāli, masu medijos pieejamā informācija, Cukura radinieku atsūtītā informācija un cita veida informācija.
Saņemtā informācija no ārvalstīm, tostarp Krievijas, jau iepriekš nav bijusi pietiekama, lai varētu apstiprināt vai noliegt faktu par Cukura līdzdalību ebreju tautības civiliedzīvotāju iznīcināšanā.
Cukurs dzimis 1900. gadā Liepājā, miris 1965. gadā Urugvajā, Montevideo. Cukurs bija ievērojams latviešu aviators un virsnieks. 30. gados viņš kļuva slavens ar saviem lidojumiem paškonstruētās lidmašīnās no Latvijas uz Gambiju un Japānu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
