Esošā garantētā minimālā ienākuma līmeņa (GMI) apmērs – 53 euro mēnesī vienai personai – neatbilst nedz Satversmes Ievadā, nedz 1. un 109. pantā noteiktajam, jo tas nav balstīts nekādos ekonomiskos aprēķinos un nenodrošina cilvēka cienīgu izdzīvošanu, tā norāda tiesībsargs Juris Jansons. Jaunnedēļ valdībai viņš nosūtīs tā saukto pirmstiesas brīdinājumu grozīt tiesību normu, kas nosaka GMI līmeni, kas ir zemāks par nabadzības riska slieksni.
Ja valdība šo netaisnību nenovērsīs divu mēnešu laikā, Tiesībsargs vērsīsies Satversmes tiesā. Jansons piektdien tikās ar labklājības ministri Ramonu Petraviču (KPV LV), lai aicinātu viņu aktīvi pievērsties sociālās nevienlīdzības mazināšanai.
Tiesībsarga ieskatā garantētajam minimālajam ienākumam ir jābūt tuvinātam nabadzības riska slieksnim, kas saskaņā ar statistikas datiem 2017. gadā bija 367 eiro.
Tiesībsargs aicinās valdību palielināt esošā GMI apmēru atbilstoši realitātei un objektīvajām cilvēka minimālajām pamatvajadzībām.
"Šis tiesībsarga aicinājums pilnībā atbilst ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa valdības deklarācijā paustajam par nevienlīdzības mazināšanu. Turklāt valsts ne tikai Satversmē ir apņēmusies mazināt nabadzību un novērst nevienlīdzību, bet šādu apņemšanos paudusi arī starptautiski, pievienojoties Pārskatītajai Eiropas Sociālajai hartai un ANO Paktam par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām," uzsver Tiesībsarga birojs.
Vienlaikus tiesībsargs atgādina, ka arī Eiropas Komisija jaunākajā ziņojumā par Latviju paudusi asu kritiku par Latvijas nespēju izskaust sociālo nevienlīdzību.
Tiesībsargs arī atgādina Latvijas Republikas Satversmē teikto, ka Latvija ir sociāli atbildīga valsts, Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, ikvienam ir tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma, darbnespējas, bezdarba un citos likumā noteiktajos gadījumos. Jansons arī norāda, ka Tiesībsargs iepriekš jau vairākkārt ir vērsies pie valdības un parlamenta ar līdzīgiem aicinājumiem nabadzības un sociālās nevienlīdzības mazināšanai.