"Pagaidām muiža vēl pat nav mūsu īpašumā, esam tikai uzvarējuši izsolē. Attiecīgi vēl ir pāragri runāt gan par plānotajām izmaksām un investīcijām, gan termiņiem, varu vienīgi pateikt, ka muižas telpās plānots izveidot kopstrādes jeb "coworking" telpas," sacīja Vidiņa.
Viņa norādīja, ka muižas apsekošana liecina, ka no tās nekas daudz pēc ugunsgrēka nav palicis pāri, bet uzņēmums atjaunos ēku tās vēsturiskajā izskatā.
"Process būs garš – vispirms strādās arhitekti, tad tāmētāji. Pēc tam zināsim, ko ir iespējams saglabāt, kas būs jāatjauno. Papīru saskaņošana būvvaldē arī prasīs vismaz gadu. Kopumā muiža jāsaved kārtībā četru gadu laikā," skaidroja Vidiņa.
Jau vēstīts, ka Rīgas domes Īpašuma departaments izsolē par 83 756 eiro pārdeva Hāmaņa muižu Slokas ielā. Īpašumu iegādājās "Ad Verbum", kas bija arī vienīgais izsoles dalībnieks.
"Ad Verbum" apgrozījums 2017. gadā bija 1,8 miljoni eiro, bet peļņa – 36 108 eiro, liecina "Firmas.lv" pieejamā informācija. Kompānijas īpašnieki ir Marika Vidiņa, Viestarts Vidiņš un Zelma Diāna Vidiņa.
Izsoles nolikums paredzēja, ka nekustamā īpašuma pircējam ne ilgāk kā četru gadu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas atbilstoši Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes norādījumiem jāatjauno muižas ēka. Tāpat pircējam no Baldones ielas puses jāizbūvē piebrauktuve.
Muižas ēkas kopējā platība ir 405,5 kvadrātmetri, bet ēkai piegulošās zemes platība ir 2074 kvadrātmetri. Īpašums atrodas netālu no Latvijas Universitātes Botāniskā dārza, un teritorija ap to ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.
Hāmaņa muiža celta 1886. gadā. Dzīvojamā ēka šajā kompleksā ievērojama ar vēlīnā klasicisma un neoklasicisma arhitektūras elementiem – tornīti, kolonnām, dekoratīviem skursteņiem, kā arī romantisma elementiem – XX gadsimta mūrēto paviljonu. No topogrāfiskā viedokļa muiža iezīmē Slokas ielas vēsturisko veidošanos IXX gadsimta sākumā.
Rīgas dome muižu savā pārziņā pārņēma 2012. gadā, taču pirms tam to apsaimniekoja SIA "Mono". Toreiz abu pušu attiecības tika risinātas tiesā, jo pašvaldības ieskatā arhitektūras pieminekļa stāvoklis pasliktinājās, jo nomnieks nedarīja neko, lai ēku sakārtotu un veiktu restaurācijas darbus. Turklāt 2007. gada vasarā iznomātajā īpašumā izcēlās ugunsgrēks.
Savukārt kompānija uzskatīja Rīgas domes lēmumu izbeigt nomas līgumu par prettiesisku un vērsās tiesā. Tiesas spriedums bija par labu Rīgas domei un "Mono" no telpām tika izlikti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
