Rīgas domes mēra amatu pienākumu izpildītāja Oļega Burova (GKR) prioritātes šajā amatā būs pilsētas ielu remonti, "Rīgas namu pārvaldnieka" (RNP) darba vērtēšana un pašvaldības SIA "Rīgas satiksme" vadības iecelšana, intervijā Latvijas Radio uzskaitīja Burovs.
Intervijā Burovs sacīja, ka jau pirmdien, 8. aprīlī, tiks izsludināts "Rīgas satiksmes" padomes atlases konkurss. Tā rezultāti varētu būt zināmi maija vidū. Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka uzņēmuma vadības atlase izmaksās 32 300 eiro, neskaitot pievienotās vērtības nodokli.
Pēc tam plānots izsludināt arī "Rīgas satiksmes" valdes konkursu. "Rīgas satiksmi" šobrīd vada pagaidu valde. Tās priekšsēdētājs ir Ernests Saulītis, kurš dažādos amatos pašvaldībā strādā vairāk nekā 20 gadus, karjeru sākot kā pašvaldības policists, bet pēdējos gadus strādājot par Īpašuma departamenta galveno juristu un Nekustamā īpašuma pārvaldes priekšnieka vietnieku.
Burovs piebilda, ka "Rīgas satiksmes" darbā būtiska būs arī audita ieteikumu izpilde un dažādi ar budžetu saistīti jautājumi.
Vēl viena Burova prioritāte būs bedru lāpīšana un ielu remonti.
Domes pagaidu vadītājs arī norādīja, ka drīzumā vajadzētu ievēlēt RNP padomi un vienu valdes locekli. Ar jauno padomi iecerēts runāt par uzņēmuma darba uzlabošanu, jo tiek saņemtas daudzas sūdzības par RNP darbu. Burovs iepriekš norādīja, ka derētu veikt RNP auditu.
Darāmo darbu sarakstā Burovs arīdzan iekļāvis Rīgas attīstības plāna izstrādi, kā arī piedalīšanos Nacionālā attīstības plāna gatavošanā.
Burovs pauda, ka pildot mēra pienākumus neplāno katru dienu konsultēties ar atstādināto Nilu Ušakovu (S), taču vēlas uzdot jautājumus viņam un turpinās komunikāciju.
Lai gan Ušakovs iepriekš teica, ka no mēra kabineta neizvāksies, Burovs pauda, ka Ušakovam domē nebūšot ne sava biroja, ne preses sekretāra. Mēra biroju sadalīs abi vicemēri – Burovs un Vadims Baraņņiks (S).
Vēstīts, ka piektdien oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" tika publicēts Pūces rīkojums par Ušakova atstādināšanu no Rīgas mēra amata.
Ušakovam ir 30 dienas vērsties tiesā ar iesniegumu par VARAM rīkojuma atcelšanu. Ja mērs šīs tiesības neizmantos, viņš pēc 30 dienu termiņa izbeigšanās uzskatāms par atlaistu. Ja tiesa noraida domes priekšsēdētāja iesniegumu, domes priekšsēdētājs uzskatāms par atlaistu ar dienu, kad stājas spēkā tiesas spriedums.
Ja ar tiesas spriedumu VARAM rīkojumu atcels, Ušakovs par laika posmu, kurā viņš bija atstādināts no amata pienākumu pildīšanas, saņems domes priekšsēdētāja mēnešalgu.
Likums arīdzan liedz atlaistu domes priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēt par tā paša sasaukuma priekšsēdētāju. Taču ministra izdotais rīkojums neliedz Ušakovam strādāt par Rīgas domes ierindas deputātu.
Ušakovs maijā kandidēs Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Ja viņu ievēlēs, rīkojuma atcelšana neliks Ušakovam atgriezties Rīgas mēra amatā.
Pūce norādīja, ka Ušakovu nevarēja neatstādināt, jo viņa nodarītais kaitējums varēja izveidot nihilistisku attieksmi pret tiesiskumu. Pūce pamatoja, ka rīkojumu par Ušakova atstādināšanu izdevis, jo juridiskajā pārbaudē konstatēti konkrēti mēra, nevis visas Rīgas domes izdarīti likumpārkāpumi.
Savu lēmumu Pūce nodēvēja par preventīvu pasākumu, kas ļauj novērst turpmākus pārkāpumus, kā arī parādīs citām personām, ka likumu pārkāpšana pašvaldībās nav pieļaujama. Ministrs piebilda, ka uzraudzīs arī citas pašvaldības un sniegs tām ieteikumus likumu ievērošanā.
Bet Ušakovs ministra soli uzskata par politisku lēmumu. Viņš to plāno apstrīdēt tiesā un par juristu darbu maksās pats.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
