Jauno pašvaldību teritorijās būs jābūt vismaz vienai perspektīvai vidusskolai  (140)

Pēc reformas pašvaldībās ievēlējamo deputātu skaitu plāno samazināt no 1614 līdz 686. Reformas autori piedāvā republikas nozīmes pilsētās Rīgā un Jūrmalā saglabāt esošo pašvaldības deputātu skaits. Rīgā tie ir 60 deputāti, bet Jūrmalā - 15 deputāti.

Pašvaldībās, kur iedzīvotāju skaits būs līdz 30 000 iedzīvotājiem, ievēlētu 15 deputātus. Tajās pašvaldībās, kur iedzīvotāju skaits ir no 30 001 līdz 60 000 iedzīvotājiem - 19 deputātus. Savukārt pašvaldībās, kur iedzīvotāju skaits ir no 60 001 līdz 100 000 iedzīvotājiem, ievēlētu 23 deputātus. Šāds iedzīvotāju skaits tiek plānots jaunveidojamās Rēzeknes, Ogres un Jelgavas pašvaldībās.

Kopumā VARAM izvirzījusi astoņus pašvaldību izveides kritērijus. Tie paredz, ka novada teritorijai ir jābūt ģeogrāfiski vienotai, kā arī tai jābūt reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centram, izņemot Pierīgu.

Ikvienai pašvaldībai ir jāspēj pastāvīgi nodrošināt likumā noteikto autonomo funkciju izpildi, izņemot gadījumus, ja citos likumos noteikts citādāk. Tāpat VARAM izstrādātie kritēriji paredz, ka novadā jābūt iespējamai ilgtspējīgai teritorijas ekonomiskai attīstībai un spējai piesaistīt nozīmīgas investīcijas, kā arī novadā jābūt vismaz vienai perspektīvai vidusskolai.

Vēl novadā jābūt iespējai izveidot efektīvu izglītības, veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu iestāžu tīklu, sabiedriskā transporta un ceļu tīklu, kā arī komunālās saimniecības tīklu.

Pašvaldībai jāspēj nodrošināt arī piemērotu ceļa infrastruktūru nokļūšanai līdz novada administratīvajam centram.

Pierīgas pašvaldībās nedrīkstēs būt mazāk par 15 000 pastāvīgo iedzīvotāju.

VARAM piedāvā pašvaldības iedalīt divos administratīvo teritoriju pamatveidos. Proti, republikas pilsētas būs Rīga un Jūrmala. Savukārt novadi sīkāk tiks iedalīti novada pilsētās un novada pagastos.

Reformas mērķi ir sasniegt ekonomiski attīstīties spējīgas teritorijas, kurās iedzīvotāji saņem kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām izmaksām, kā arī pašvaldības var nodrošināt autonomo funkciju izpildi, bez citu pašvaldību finansiāla atbalsta, prezentējot piedāvājumu, norādīja VARAM pārstāvji.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) uzsvēra, ka ir atvērts diskusijām ar katru pašvaldību un ir gatavs doties uz katru no tām, lai pamatotu konkrēto pašvaldību robežas. Vienlaikus viņš pauda pārliecību, ka reforma tiks īstenota. "Nebūs tā, ka vēl pēc desmit gadiem mēs te diskutēsim," sacīja ministrs.

Tāpat viņš apliecināja, ka pašvaldību funkcijas reformas laikā netiks pārskatītas.

Jau vēstīts, ka VARAM izstrādātā karte paredz pašvaldību skaitu samazināt no 119 līdz 35.

Platības ziņā lielākās ir Liepājas un Madonas pašvaldības. Ministrijas piedāvātajā kartē tās attiecīgi aptver 3656,93 un 3347,35 kvadrātkilometru plašu teritoriju.

Pēc iedzīvotāju skaita lielākās pašvaldības atbilstoši šai kartei būtu Daugavpils, Rīga un Liepāja. Visās šajās vietvarās dzīvotu vairāk nekā 100 000 cilvēku.

Mazākā pašvaldība pēc iedzīvotāju skaita varētu būt Līvānu pašvaldība, kopumā pulcējot nedaudz vairāk nekā 12 000 iedzīvotāju.

VARAM izstrādātajā kartē iecerēts apvienot arī vairākas Pierīgas pašvaldības, piemēram, Ādažus apvienot ar Carnikavu, Ķekavu ar Baldoni un tamlīdzīgi.

Ministrijas izstrādātais teritoriālais iedalījums tiks nodots izvērtēšanai pašvaldībām un citām iesaistītajām pusēm.