Novada vadītājam nav skaidri kritēriji, pēc kuriem izveidota nākotnes pašvaldību karte.
"Mēs izpildām visas pašvaldības funkcijas, novadā aug iedzīvotāju un investīciju apjoms, mums ir 12. labākais attīstības indekss novada pašvaldību vidū, dzīves līmenis ir augstāks nekā Jelgavā un Jelgavas novadā. Neredzu iemeslu, kāpēc novads kādam jāpievieno, ja, piemēram, Līvāni paliek atsevišķi. Man ir daudz jautājumu," klāstīja Liepiņš.
Viņš uzskata, ka pēc reformas vara attālināsies no tautas, iedzīvotāji kļūs vienaldzīgāki. Tāpat viņam nav skaidrs, kā tiks nodrošināta visu pagastu pārstāvniecība jaunajās domēs, un pastāvot risks, ka domē tiks ievēlēti tikai pilsētas pārstāvji.
"Bet cilvēkiem vajadzīgs, lai deputāts būtu tepat, staigātu viņam garām ciematā, nevis būtu kaut kur tālumā," piebilda novada vadītājs.
Lai arī Latvijā likums neparedz pašvaldību referendumu rīkošanu, Liepiņš, ņemot vērā, ka Eiropas vietējo pašvaldību hartā noteikta iespēja rīkot referendumu, ja tas ir likumīgi atļauts, iniciēs rīkot referendumu, jo "tas nav aizliegts". Jau pašlaik domes vadītājs saņemot satraukto iedzīvotāju jautājumus par to, kāda būs novada nākotne. Lēmumu par referendumu varētu pieņemts kārtēja domes sēdē aprīlī.
Kā ziņots, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātā karte paredz pašvaldību skaitu samazināt no 119 līdz 35.
Platības ziņā lielākās būtu Liepājas un Madonas pašvaldības. Ministrijas piedāvātajā kartē tās attiecīgi aptver 3656,93 un 3347,35 kvadrātkilometru plašu teritoriju.
Pēc iedzīvotāju skaita lielākās pašvaldības atbilstoši šai kartei būtu Rīga, Daugavpils un Liepāja. Visās šajās vietvarās dzīvotu vairāk nekā 100 000 cilvēku.
Mazākā pašvaldība pēc iedzīvotāju skaita varētu būt Līvānu pašvaldība, kopumā pulcējot nedaudz vairāk nekā 12 000 iedzīvotāju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
