Lai gan koalīcijas pārstāvji vēl piesardzīgi izsakās par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) administratīvi teritoriālās reformas piedāvājumu, kopumā ieceres virzienu viņi atbalsta, jo arī Krišjāņa Kariņa (JV) valdības deklarācijas viena no prioritātēm ir tieši reģionālās reformas īstenošana. Bažīgāki un kritiskāki par piedāvāto ir opozīcijas pārstāvji.
Vēstīts, ka VARAM trešdien prezentējusi Administratīvi teritoriālās reformas turpinājumu, kas paredz pašvaldību skaitu no 119 novadiem samazināt līdz 35. Portāls "Delfi" vērsās pie Saeimā pārstāvēto politisko spēku pārstāvjiem, lai noskaidrotu, kā politiķu vidū tiek uzņemts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (A/P) reģionālās reformas piedāvājums.
Opozīcija pārmet "priviliģētu patību" un nerēķināšanos ar iedzīvotāju interesēm
Sarunā ar portālu "Delfi" "Saskaņas" Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs uzsvēra, ka pirms attieksmes paušanas pret reformu vēlētos aprunāties ar pašvaldībās strādājošajiem, kā arī saprast, kā šī reforma "strādās" līdzās citām. "Vizuāli jau izskatās simpātiski – lielāki centri, lielāki novadi. Tomēr, tā kā partija "Saskaņa" ir pārstāvēta ļoti daudzos reģionos, mēs gribam sākumā aprunāties ar tur strādājošajiem cilvēkiem. Un tad arī kopīgi veidosim savu attieksmi pret reformu," pauda deputāts.
Urbanovičs gan atklāja, ka, viņaprāt, dažas lietas reģionālajā reformā vēl raisa šaubas. Kā piemēru viņš minēja to, ka pēc izveidotās kartes noprotams – pēc reformas dažviet Latvijas teritorijā "priviliģētā patībā" būs atstāti pavisam mazi novadu centri. "Tas viss ir diskutējams. Pašreiz ir uzzīmēta karte, tomēr svarīgi saprast, kā šī karte ies kopā ar citu resoru un ministriju iestrādēm, piemēram, slimnīcu tīklu, ceļu tīklu, sociālās politikas infrastruktūru, valsts drošību, transporta un tranzīta jautājumiem. Tas viss ir ļoti svarīgi," pārliecināts Urbanovičs. Tāpat viņš uzsvēra, ka, veidojot šādas kartes, "nedrīkst aizmirst par reālo situāciju uz zemes".
Ļoti skarbs par iecerēto ir Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes priekšsēdētājs Armands Krauze. Viņš norādīja, ka jaunā reforma paredz mehāniski izveidotus jaunus novadus. Deputāts pārmet reformas autoriem nerēķināšanos ar iedzīvotāju interesēm.
Politiķa ieskatā 10 gadi, kas pagājuši kopš pēdējās reģionālās reformas, ir pārāk īss laiks, lai apzinātu un saprastu to, kā esošā reforma ir ietekmējusi ekonomisko attīstību. Krauze skaidroja, ka darbs pie reformas ir jāveic lēnām: "Es uzskatu, ka šobrīd lielā steigā izdzīt cauri reformu, kura, visticamāk, ir politiski motivēta, nav ekonomiski pamatota un iedzīvotāju labā, nav pareizi."
Sarunā ar portālu "Delfi" viņš arī vērsa uzmanību uz to, ka reformas autori nav ņēmuši vērā ne tikai iedzīvotāju intereses, bet arī vēsturiskos aspektus. Piemēram, Ilūkstes novadu, kurš atrodas kultūrvēsturiskajā novadā – Sēlijā, plānots pievienot Daugavpils novadam. "Tā ir padomju tradīciju turpināšana," kritisks bija Krauze.
Viņaprāt, galavārds būtu jāsaka iedzīvotājiem, nevis "bariņam politiķu". Ir jāveic iedzīvotāju aptaujas, uzskata Krauze. Viņš neizslēdz iespēju, ka par reformu būtu jārosina tautas nobalsošana.
"Velns slēpjas detaļās" – koalīcijas piesardzīgais atbalsts
Jaunā konservatīvā partija (JKP) VARAM piedāvājumu kopumā vērtē pozitīvi. "Esam atbalstoši un pozitīvi par sākotnējo piedāvājumu," norādīja JKP deputāts Gatis Eglītis. Viņš uzskata, ka līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām, ja saņemas, reformu var īstenot. Viņš gan paredzēja, ka būs ļoti saspringts darba grafiks. Ir jāizstrādā ne tikai reformas detaļas, bet arī jāvienojas ar pašvaldībām un dažādām institūcijām.
"Varbūt būs jāmeklē veidi, kā tomēr palielināt plānošanas reģionu nozīmi, ietekmi lēmumos," pieļāva Eglītis, piebilstot, ka kopumā atbalsta ministru. "Protams, tagad ir liels skaidrošanas darbs priekšā – konsultācijas ar uzņēmējiem, konsultācijas ar iedzīvotājiem."
Arī "Jaunās Vienotības" frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis uzsvēra, ka svarīgs ir skaidrošanas darbs. VARAM sabiedrībai jāskaidro, kur tiks novirzīti reformas īstenošanas gaitā ietaupītie līdzekļi. Tāpat ir svarīgi nodrošināt, lai pēc reformas īstenošanas iedzīvotāji neatsvešinātos no vietējās varas.
"Jaunās Vienotības" frakcijā piedāvātā reforma nav pārrunāta. Kā skaidroja Latkovskis, VARAM ar administratīvi teritoriālās reformas piedāvājumu vēl jādodas pie pašvaldībām un sabiedrības, laika gaitā redzējums vēl var mainīties. "Viena lieta – kā šī karte top ministriju gaiteņos, otra lieta – kā izbraucot un runājot," pauda deputāts.
"Reģionālā reforma jeb administratīvi teritoriālā reforma nav pašmērķis. Mēs uzskatām, ka tādā veidā var piesaistīt vairāk finansējumu, lai pašvaldības kļūtu spēcīgākas," situāciju iezīmēja deputāts. Tā būs arī iespēja sakārtot skolu tīklu.
Nacionālās apvienības (NA) pārstāvis Raivis Dzintars sarunā ar portālu "Delfi" pauda atbalstu reģionālajai reformai, tomēr uzsvēra, ka "velns slēpjas detaļās", tāpēc esot svarīgi pārliecināties, "vai katra robeža kartē ir novilkta pareizi".
"Mūsu skatījumā ir jāiet uz lielākiem novadiem, kas saviem iedzīvotājiem būtu spējīgi sniegt kvalitatīvus pakalpojumus. Attiecīgi ir nepieciešams arī iedzīvotāju skaits, lai administratīvi varētu būt šī loģiskā pārvalde. Bieži vien mazi novadi bez iedzīvotājiem savstarpēji konkurē, cīnās par pakalpojumiem, par Eiropas finansējumu. Esam gatavi iet tālākā detalizācijas pakāpē, bet virzienu uzskatām par atbalstošu," skaidroja Dzintars.
Tas, vai reforma būs gatava līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām, ir atkarīgs no tā, kā politiķi spēs vienoties, pauda Dzintars.
"KPV LV" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Atis Zakatistovs norādīja, ka, viņaprāt, reforma virzīsies smagi: "Tā ir nopietna reforma. Mūsuprāt, jāsaprot, kādas funkcijas tiks deleģētas uz plānošanas reģioniem. Tas ir tas būtiskākais jautājums." Zakatistovs gan atzina, ka, viņaprāt, reforma ir atbalstāma un īstenojama līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
