Kariņš iztur pirmo uzticības balsojumu Saeimā  (128)

Kariņa demisijas pieprasījumu atbalstīja 33 deputāti, savukārt "pret" balsoja 58 deputāti. Viņš ir pirmais no janvārī apstiprinātā Ministru kabineta, kurš nonācis zem opozicionāru lupas.

Aldis Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts) lēmuma projekta iesniedzēju vārdā runāja pirmais un teju 50 minūtes. Savā uzrunā opozicionārs, kurš pats vēl tikai novembrī bija uzņēmies valdības izveidošanu un bija premjera amata kandidāts, aktīvi vērsās ne tikai pret visu valdības darbu, bet arī pret saviem Saeimas kolēģiem.

"Aizejošā paaudze, kad atjaunoja Latviju 1991. gadā, teica: "Mēs ceram uz jums. Mēs ticam jums. Mēs prasām jums." Un tas attiecas tieši uz mums. Viņi runāja par mums. Viņi atstāja aizejošās paaudzes testamentu mums. Un uz mums cer vēl nedzimušie bērni. Tieši uz mums! Tagad," savu runu Saeimas tribīnē sāka Gobzems.

Jau pirmajās pāris minūtēs Gobzems ķērās pie Kariņa izveidotās valdības un tās lēmumu kritizēšanas.

"Es nezinu, vai ir iespējams vēl zemāk nolaisties. Cik precīzi un atbilstoši šim brīdim, kad valdības komandā "Moneyval" rekomendācijas ieviešanas un bezkompromisa tiesiskuma laikā Tieslietu ministrijas otra augstākā politiskā amatpersona – parlamentārais sekretārs Juris Juraš, ir iesaistīts kriminālprocesā, par ko attīstītās valstīs mēdz likt cietumā," savu sašutumu pauda Gobzems.

Gobzems savā runā minēja "caurumus" nodokļu politikā. "Šobrīd mūsu valstī ir modelis, kurā nodokļu maksātājs ir cilvēks, kuram ir tikai pienākumi. [..] Kariņa izpratne par nodokļu politiku nav saskaņā ar Eiropas Savienības reglamentu," viņš paziņoja.

Tāpat viņš gari un plaši skaidroja to, kādam, viņaprāt, būtu jābūt īstenam valstsvīram. "Kas raksturo valstsvīru? Ministru prezidentam ir jādzīvo kā skolotājam, bet skolotājam – kā Ministru prezidentam. Un tas arī raksturo valstsvīru. Viņam ir jāmāca sava tauta. Viņam jābūt paraugam darbos," savu pārliecību neslēpa Gobzems.

Šāds valdības sastāvs palielina plaisu starp politiķiem un sabiedrību, pauda Gobzems. Opozicionārs arī pārmeta Kariņam, ka viņš nepilda Saeimas lēmumus.

Tribīnē partijas "Saskaņa" vārdā kāpa Valērijs Agešins. Viņš atgādināja, ka Saeima janvārī atbalstīja lēmuma projektu par obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanu. Tajā deputāti aicināja Ekonomikas ministriju steidzami izstrādāt tiesību aktus OIK atcelšanai no šī gada 31. marta, lai samazinātu elektroenerģijas izmaksas visiem Latvijas patērētājiem. Taču tas netika darīts.

Agešins pārmeta valdībai solījumu nepildīšanu. Deputāts atgādināja koalīcijai par priekšvēlēšanu laikā dotajiem solījumiem, tostarp OIK likvidēšanu un ministriju skaita samazināšanu. Viņš aicināja balsot "par" neuzticības izteikšanu Kariņam.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) vārdā runāja Uldis Augulis. Arī viņš atgādināja par janvārī Saeimā lemto un aicināja balsot "par" neuzticības izteikšanu Ministru prezidentam.

Tribīnē kāpa arī pie frakcijām nepiederošā deputāte Jūlija Stepaņenko. Viņa savā runā uzsvēra jaunās valdības "neizdarību" skolotāju atalgojumu jautājumā. "Kāpēc barojāt skolotājus ar solījumiem, ja tos nespēsiet izpildīt? Un kāpēc šobrīd vēršaties pret topošajiem skolotājiem, pret studentiem, samazinot viņiem, kā nesen uzzinājām, iespējas pieteikties studijām nepieciešamajiem kredītiem? Kādi ir valdības tālākie vadmotīvi? Vai tas ir kuģis bez kapteiņa? Kur jūs mūs aizvedīsiet?" vaicāja Stepaņenko.

"KPV LV" deputāte Karina Sprūde, kura tiek uzskatīta par partijas iekšienē esošu opozicionāri un kura arī parakstīja lēmuma projektu par Ministru prezidenta demisiju, atklāja, ka netic ne Kariņam, ne premjera pārstāvētajam politiskajai spēkam – "Jaunajai Vienotībai", kura 13. Saeimas vēlēšanās knapi pārvarēja 5% barjeru. Deputāts Didzis Šmits ("KPV LV"), kurš arī tiek dēvēts par "KPV LV" iekšējo opozicionāru, savā uzrunā pievērsās OIK jautājumam.

"Elektrības rēķini ir nežēlīgi. Bet tie nemelo. Mēs redzam, cik daudz sabiedrība maksā par elektrību. Sabiedrība ir nogurusi no solījumiem, ka kaut kas tiks izdarīts. Kā vispār var noticēt, ka OIK tiks likvidēts? OIK tiks likvidēts tad, kad tam beigsies atļaujas," runājot par valdības nepiepildītajiem solījumiem par OIK likvidēšanu, tribīnē pauda ZZS deputāts Viktors Valainis.

"Nekas neliecina par to, ka elektrības cena varētu samazināties. Sabiedrību nevajag turēt cerībās, ka kaut kas mainīsies, nevajag turpināt solīt," sacīja Valainis.

Lēmuma projektu "Par neuzticības izteikšanu Ministru prezidentam Krišjānim Arturam Kariņam" iepriekš parakstīja 11 deputāti: Gobzems, Augulis, Stepaņenko, Agešins, Srūde, Linda Liepiņa ("KPV LV"), Vjačeslavs Dombrovskis (S), Ivans Ribakovs (S), Nikolajs Kabanovs (S), Boriss Cilevičs (S) un Artūrs Rubiks (S).

Komentējot parakstīto lēmuma projektu, Gobzems savā "Facebook" lapā iepriekš norādīja: "Saeimas dotie uzdevumi ir jāpilda. Un laicīgi. Nevis kaut kad tad, kad ienāks prātā. Tiesiskā valstī parlamenta lēmumus izpilda, nevis ignorē. Tāpēc premjera Kariņa demisijas pieprasījums."

Vēstīts, ka Saeima iepriekš uzdeva Ekonomikas ministrijai (EM) izvērtēt iespējas atcelt obligātā iepirkuma komponenti (OIK) līdz šā gada 31. martam. Taču, pamatojoties uz ministrijas sniegto informāciju, ka OIK straujai atcelšanai būs smagas ekonomiskās sekas, valdība lēma nevirzīt priekšlikumu par OIK atcelšanu Saeimas noteiktajā termiņā.

Tāpat portāls "Delfi" jau ziņoja, ka janvārī līdz ar jaunās valdības apstiprināšanu izveidojās neikdienišķa situācija parlamentā, radot oficiālu koalīcijas opozīciju. Vairāki "KPV LV" deputāti balsoja "pret" Kariņa valdību.

"Pret" Kariņa valdību balsoja no "KPV LV" frakcijas un partijas izslēgtais Gobzems, kā arī citi vēl frakciju pārstāvoši deputāti: Didzis Šmits, Iveta Benhena-Bēkena, Liepiņa un Sprūde. Pēc valdības apstiprināšanas "KPV LV" palikušais opozīcijas četrinieks turpināja Saeimas sēdēs balsot pēc saviem ieskatiem, nepakļaujoties frakcijas vai koalīcijas disciplīnai.