Jurašs Satversmes tiesā apstrīd Saeimas kārtības ruļļa normas  (42)

Kopš 2019. gada 31. janvāra, kad Saeima lēma par Juraša izdošanu kriminālvajāšanai, ir pagājuši vairāk nekā divi mēneši, bet lietā joprojām nav pabeigta pirmstiesas izmeklēšana.

Kā norāda JKP, visu šo laiku Jurašam liegts pildīt Saeimas deputāta pienākumus, neskatoties uz to, ka viņš nav atzīts par vainīgu. Šādam liegumam nav nekāda tiesiska pamata.

Partijā akcentē, ka Jurašs ticis ievēlēts demokrātiskā valstī demokrātiskās vēlēšanās. Vēlētāji balsojuši par Jurašu, zinot, ka pret viņu ir uzsākts šāds kriminālprocess.

"Ar politisku lēmumu atstādinot Jurašu no deputāta amata, kas pēc būtības ir atlaišana, tiek ignorēta tautas griba, rezultātā liedzot vēlētājiem tiesības uz savu priekšstāvi Saeimā. Šā brīža kārtība ļauj politiķiem manipulēt ar vēlēšanu rezultātiem. Satversme un Saeimas vēlēšanu likums liedz kandidēt un piedalīties Saeimas darbā tikai tādai personai, kas atzīta par vainīgu. Politiķi, pretēji Latvijas konstitūcijai, ir nepamatoti paplašinājuši šo normu, kas paver vēl lielākas iespējas politiski izrēķināties ar konkurentiem," teikts partijas paziņojumā medijiem.

Partijā akcentē, ka Jurašs cīnās par savu vēlētāju tiesībām tikt pārstāvētiem Saeimā caur savu priekšstāvi.

"Šī safabricētā lieta pret mani tika uzsākta 2016. gada 29. jūlijā, kad es sabiedrībai publiski paziņoju, ka man tika piedāvāts 1 000 000 eiro kukulis, lai Magoņa-Osinovska lieta tiktu pārkvalificēta un iesaistītās personas varētu saņemt vieglāku sodu. Par kukuļa piedāvājumu es biju ziņojis gan toreizējam Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītājam Jaroslavam Streļčenokam, gan arī ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram, bet nekāda rīcība nesekoja," paziņojumā uzsvēris Jurašs, piebilstot, ka tā vietā tikusi ierosināta lieta pret viņu, par it kā valsts noslēpuma izpaušanu.

"Sabiedrības informēšana par korupciju nav un nevar būt noziegums, un tas ir skaidri definēts likumā. Nav pieļaujams, ka tā vietā, lai izmeklētu noziegumu, vēršas pret trauksmes cēlējiem un informāciju par kukuļdošanu padara par valsts noslēpumu," norādījis Jurašs.

Jau vēstīts, ka 8. februārī Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors izsniedzis Jurašam lēmumu par saukšanu pie kriminālatbildības, portālu "Delfi" informēja prokuratūrā.

Jurašs pie kriminālatbildības saukts par Krimināllikuma 94. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, proti, par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu.

Likums par šādu pārkāpumu kā sodu paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai piespiedu darbu, vai naudas sodu, atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem.

Lietā turpinās pirmstiesas izmeklēšana, norāda prokuratūrā.

Prokuratūrā arī atzīmē, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Jurašs iepriekš vēl nenolika deputāta mandātu.

Pēc Saeimas lēmuma izdot viņu kriminālvajāšanai, deputāta darbība parlamentā ir ierobežota. Saeimas kārtības rullis nosaka, ka tad, ja Saeima piekrīt kriminālvajāšanas uzsākšanai pret Saeimas locekli, attiecīgais Saeimas loceklis zaudē tiesības piedalīties Saeimas un tās komisiju, kā arī citu to institūciju sēdēs, kurās Saeima viņu ir ievēlējusi vai apstiprinājusi. Šāds ierobežojums deputātam ir aktuāls līdz kriminālvajāšanas izbeigšanai vai līdz brīdim, kad stājas spēkā notiesājošs spriedums.

Pirms vēl Saeima balsoja par Juraša izdošanu kriminālvajāšanai, viņš "Delfi TV ar Jāni Domburu" pauda pārliecību, ka tad, ja lieta nonāks līdz tiesai, spriedums būs viņam labvēlīgs. Arī Saeimā viņš pats balsoja "par" izdošanu kriminālvajāšanai.

Jurašs janvārī tika virzīts Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra amatam.