Helmanis (attēlā augstāk pa kreisi) par pašvaldības lēmumu paziņoja ceturtdienas, 11. aprīļa, komiteju sēdē uzreiz pēc tam, kad deputāti noklausījās ziņojumu par pasākumu Zilajos kalnos, kur iedzīvotāji varēšot iepazīties ar dabas skaistumu.
"Mēs esam nolēmuši šogad mainīt konceptu, nepiedalīties lielajā talkā ar domu vākt mēslus, ko citi ir nometuši. Šī talka ir savu konceptu izsmēlusi un ar katru gadu talkotāju paliek arvien mazāk," teica Helmanis.
Atkritumu lasīšanas vietā Helmanis piedāvāja Ogres novada iedzīvotājus izglītot un raisīt viņos atbildības sajūtu pret savu zemi un savu rīcību.
Helmanis teica, ka viņu iedvesmojis ceļojums uz Jaunzēlandi, kur mērs priecājies par kādu ļoti tīru pludmali. Viņam vietējie iedzīvotāji paskaidrojuši, ka par mēslošanu šajā pludmalē tiek piemērots ļoti bargs sods.
"Tas ir ceļš uz tīrību. Tā ir iekšējā disciplīna. Nevar būt kā kinoteātrī, kur atnāk ar popkorna turzu, visu izber, bet tad apkopēja visu savāc. Sabiedrība ir jāskolo un skološanas veidi ir dažādi," turpināja Helmanis. "Veids aiz kāda vienmēr savākt ir nepareizs un neveido atbildības sajūtu pret dabu," viņš atzīmēja.
Mērs piebilda, ka novadnieki tik un tā 26. aprīlī var doties talkot, bet mudināja to darīt "ar mērķi, ideju un saturu".
Lielās talkas organizatore Vita Jaunzeme pēc Helmaņa paziņojuma noskatīšanās portālam "Delfi" teica, ka mēra teiktais nesaskan ar iedzīvotāju vēlmēm, jo viņas rīcībā esošā informācija liecina par Ogres novadnieku vēlēšanos talkot un uzlabot apkārtējo vidi. Turklāt Pasaules Talkas kustība šogad Latvijai piešķīrusi izcilības balvu kā labākajai valstij, kurā gadu no gada talkā iesaistās procentuāli visaugstākais iedzīvotāju skaits.
"Pēc Helmaņa kunga domām, talka esot sevi izsmēlusi, no otras puses, atzīstot, ka pašvaldība netiek galā ar saviem pienākumiem, viņš aicina iedzīvotājus intensīvāk izglītot un aicina talkot. No šī skatupunkta Helmaņa kunga nostāja ir ļoti pareiza, jo tas, ka tiek runāts par sabiedrības izglītošanu un zemes īpašnieku izglītošanu vieš cerību, ka agrāk vai vēlāk Latvija un Ogre kļūs par sakoptāko vietu pasaulē. Tomēr jāatceras, ka talkas laikā tiek vākti pašvaldības teritorijās esošie atkritumi. Tātad izriet, ka būtu jāizglīto arī pati pašvaldība," komentēja Jaunzeme.
Mēra paziņojums par talkošanu ar mērķi, ideju un saturu skan ļoti progresīvi, cerīgi un optimistiski, atzina Jaunzeme. Viņa arīdzan interesējās, vai Ogres pašvaldība nodrošinās ar ideju un mērķi savākto atkritumu izvešanu. Pašvaldību loma Lielajā talkā ir koordinēt talciniekus reģionos, izdalīt organizatoru sarūpēs maisus, kā arī aizvest savāktos atkritumus.
Jaunzeme arīdzan kritizēja Helmaņa izteikumus par Lielās talkas "koncepta izsmelšanu". Viņa uzskata, ka Ogres novads tādējādi nonāk pretrunās, jo pašvaldība piedalījās, piemēram, Pasaules talkā. Vēlāk Ogres novads par šīs talkas organizēšanu Lielajai talkai piešķīra Gada balvu kultūrā 2018 "Zelta liepa".
Lielās talkas organizatore portālam "Delfi" pastāstīja, ka Jaunzēlande ir starp 157 Pasaules talkas kustības dalībvalstīm. Bet Jaunzēlandes pludmaļu sakopšanai regulāri tiekot organizētas talkas.
"Lielā Talka jau sen no atkritumu vākšanas ir pārvērtusies par dažādu aktivitāšu kopumu – apkārtnes labiekārtošanu, pagalmu sakopšanu un apzaļumošanu, kultūrvēsturisko vietu sakopšanu, izglītojošiem pasākumiem skolās un zaļās prāta vētras Ideju talkās. Tas ir kopā būšanas pasākums ar ļoti lielu lietderības koeficientu, jo, tikai reāli pašiem iesaistoties sakopšanas darbos, var veikt izglītošanas darbu, īpaši runājot par jaunāko paaudzi, kuri to redz, mācās un novērtē," piebilda Jaunzeme. Līdz 11. aprīlim šī gada talkai pieteiktas jau vairāk nekā 580 talkošanas vietas.
Jaunzeme vēlēja Ogres pašvaldībai veiksmi, piebilstot, ka galvenais ir atkritumu skaita mazināšana dabā un cilvēku atbildības veicināšana.
Lielā talka Latvijā notiek kopš 2008. gada, kad tā sākās kā Jaunzemes vadītās organizācijas "Pēdas" iniciatīva ar aicinājumu sakopt dzimteni pirms tās 90 gadu neatkarības atzīmēšanas svētkiem.