No Zaļās Ceturtdienas līdz Lieldienām – tradīcijas, ticējumi, pasākumi  (14)

Latviskās Lieldienu tradīcijas ir tik cieši saaugušas ar kristietībai raksturīgajām, ka tās nav iespējams nošķirt, kā arī nav pilnīgi precīzi nosakāms, kad Latvijas teritorijā sāka atzīmēt Lieldienas, iepriekš norādījusi Latvijas Universitātes profesore Janīna Kursīte. "Latvisko Lieldienu tradīcija ir tāda, ka tās savulaik iegūlās katolicismā vai savijās kopā ar luterisko ticību, lai pēc tam atkal atklātos jau kā kristīgas tradīcijas," norādījusi Kursīte.

Latviešu folklorā ar Zaļo ceturtdienu, Lielo piektdienu un Lieldienām saistīts bagātīgs paražu un ticējumu klāsts par to, kā rīkoties, lai atvairītu nelaimi, piesauktu laimi, paredzētu laika apstākļus un tiktu gan pie turības, gan atrastu dzīvesdraugu, saglabātu skaistumu un veselību, kā arī izaudzinātu bērnus.

Lieldienas šogad Latvijā, tāpat kā katru gadu, tiks svinētas dažādos pasākumos. Portāls "Delfi" piedāvā ieskatu tajā, kā no ceturtdienas līdz Otrajām Lieldienām pavadīt laiku gan izdzīvojot savu ticību un piedaloties dievkalpojumos, gan vienkārši atpūšoties kopā ar ģimeni.

Rietumu kristīgajā baznīcā šodien tiek svinēta Lielā jeb Zaļā ceturtdiena – diena, kad saskaņā ar evaņģēlijos rakstīto, tika iedibināts Svētais Vakarēdiens, kā to dēvē luterāņi, jeb Vissvētākais sakraments, kā to sauc katoļticīgie, un kad Kristus tika nodots un sagūstīts. Kā vēstī evaņģēliji, Lielās ceturtdienas vakarā, pēdējoreiz vakariņojot ar mācekļiem, Jēzus, paredzot savu nāvi, devis saviem mācekļiem maizi un vīna biķeri. Maizi viņš aicinājis apzināties kā viņa miesu, kas par cilvēkiem tiek dota, bet vīnu biķerī – kā viņa jaunās derības asinis, kas par cilvēkiem tiek izlietas grēku piedošanai.

Līdz ar Lielās ceturtdienas dievkalpojumu sāksies katoļu baznīcas liturģiskā gada vissvarīgākās trīs svētās dienas jeb Triduum Paschale (latīņu val.), kas noslēgsies ar Kristus augšāmcelšanās dievkalpojumu svētdienas rītā. Katoļu baznīca svētku svinēšanā saglabājusi jūdu laika skaitīšanas veidu, saskaņā ar kuru jauna diena sākas iepriekšējās dienas pulksten 18. Tāpēc, neskatoties uz to, ka mēs esam pieraduši teikt Lielā ceturtdiena, Lielā piektdiena, Lielā sestdiena un Kristus augšāmcelšanās svētki, liturģiskā izpratnē tās ir trīs dienas, sākot skaitīt no ceturtdienas vakara. Šie svētki ir īpaši nozīmīgi un latīniskais nosaukums "Triduum" nav izvēlēts nejauši. Latviešu valodā to varētu tulkot kā trijdienu jeb vienu dienu, kura sastāv it kā no trim dienām.

Kristus pēdējo vakariņu dievkalpojumā pēc sprediķa notiek kāju mazgāšanas rits – priesteris, arī Romas katoļu baznīcas pāvests, mazgā kājas divpadsmit cilvēkiem, līdzīgi kā Kristus Pēdējo vakariņu laikā to darīja 12 apustuļiem.

Zaļās ceturtdienas nosaukums nav saistīts ar zaļo krāsu vai tautas ticējumu, ka šajā dienā nevar nest mājās neko, kas ir plūkts dabā.

Zaļās ceturtdienas nosaukumu latvieši, visticamāk, ir pārņēmuši no vācu "Gründonnerstag", kas arī nozīmē – Zaļā ceturtdiena. Iespējams, šis nosaukums pārņemts arī no latīņu nosaukuma "viridium", kas burtiski nozīmē "zaļo diena", jo šajā dienā tika sniegta grēku atlaišana tiem cilvēkiem, kam bija uzlikti baznīcas sodi, lai viņi kopā ar citiem kristiešiem varētu gatavoties Lieldienām. Šādā nozīmē šie cilvēki ir "zaļi" - atjaunoti, atdzimuši.

Latviešu tautas ticējumi vēsta, ka Zaļās ceturtdienas rītā, pirms saules jāmazgā pie upes kājas, kalnā skaļi jāsauc un jāgavilē, lai būtu skaļa atbalss, no kuras puses tā būs, no tās nāks precinieki. Tāpat Zaļās ceturtdienas rītā, pirms saules saimniecēm jākuļ sviests – tad vasarā būs daudz sviesta un piena. Zaļajā ceturtdienā pie ābelēm jāpiekar vilnas dziju kamoliņi, lai vasarā būtu daudz ābolu. Tāpat Zaļajā ceturtdienā nedrīkst nest mājās neko no meža, jo tad vasarā kukaiņi nāks uz māju. Šajā dienā vajag "ieturēt sevišķu kārtību un tīrību, tad visu gadu kārtība".

Tautas gudrība arī vēsta, ka Zaļajā ceturtdienā ola jāliek uz jumta, ja tā nesasalst, tad būs laba vasara. Tāpat ticējums vēsta, ka tad, ja Zaļās ceturtdienas naktī ola, uzlikta uz staba, sasalst, tad vasarā nosalst pirmie mieži, bet, ja Zaļās ceturtdienas naktī salst, tad sals 40 naktis. Cits ticējums vēsta: ja Zaļā ceturtdiena un Lielā piektdiena ir skaidras, tad būs labs siena laiks, ja apmākušās, tad slikts.

Zaļajā ceturtdienā bijis iespējams arī saprast, no kuras puses jaunām meitām brauks precinieki - "Zaļās ceturtdienas rītā ir jaunavām jākāpj uz kalna un jākliedz, tad uz to pusi, kur atskanēs atbalss, aizvedīs tautās", vai arī "ja grib zināt, no kuras puses brauks precinieki, tad Zaļās ceturtdienas rītā jākāpj uz akmeņa un skaļi jāgavilē; uz kuru pusi balss skan, no tās brauks precinieki"

Dievkalpojumi Rīgā un citviet Latvijā

Ceturtdien Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas draudzēs, kā arī Latvijas Romas katoļu baznīcas (RKB) draudzēs paredzēti dievkalpojumi.

Ar LELB dievkalpojumu sarakstu iespējams iepazīties šeit.

Dievkalpojumu saraksts RKB draudzēs pieejams šeit.

Dievkalpojumu saraksts Latvijas Mateja baptistu draudzēs pieejams šeit, bet Āgenskalna baptistu draudzē – šeit.

18. aprīlī Rīgas Latviešu biedrības nama Lielajā zālē izskanēs divi Lieldienu ieskaņas koncerti "Aust gaismiņa, lec saulīte" pulksten 17 un 19 – piedalās bērnu vokālās studija "Knīpas un Knauķi" grupas, kā arī vijolniece Ilga Reizniece, koklētāja Laima Jansone un kontrabasist Andris Grunte. Programmā – latviešu tautasdziesmas, rotaļas, Andra Sējāņa "Saule auda audekliņu" ar latviešu tautasdziesmas vārdiem. Ieejas biļetes nopērkamas pirms koncerta.

Kristīgajā baznīcā Lielā piektdiena tiek pieminēta kā Kristus nāves diena. Šajā dienā parasti dievnamos notiek Krusta ceļa lūgšana, kuras laikā ticīgie pārdomā Jēzus Kristus ceļu līdz Golgātai – vietai, kur Viņš tika piesists krustā.

Jau trīspadsmito reizi Vecrīgas ielās Lielajā Piektdienā, 19. aprīlī, norisināsies par tradīciju kļuvušais Ekumeniskais Krusta ceļš, kas ik gadu vieno ap 2000 dažādu konfesiju un reliģisko pārliecību, atšķirīgu sociālo pieredžu un tautību cilvēkus. Šogad Krusta ceļa tēma būs atstumtība – kā atbrīvoties no izolētības un palīdzēt citiem piedzīvot, ka viņi ir vajadzīgi sabiedrībai. Krusta ceļš sāksies pulksten 12.

Pulksten 15 mēdz uzskatīt par Kristus nāves stundu, tāpēc parasti šajā laikā baznīcās notiek dievkalpojumi, kuros tiek lasīti fragmenti no Svētajiem Rakstiem par Kristus ciešanām un nāvi, kā arī pagodināts krusts, nometoties tā priekšā ceļos vai noskūpstot to. Pēc tam seko dievgalds. Šī ir vienīgā diena gadā, kad katoļu Baznīcā netiek svinēta Svētā Mise. Pēc dievkalpojuma ticīgie atkal ir aicināti lūgties individuāli līdz Lielās sestdienas vakaram.

Latviešu tautas ticējumi vēsta, ka Lielās piektas (piektdienas) rītā priekš saules jāizslauka istaba, mēsli jāaiznes uz augstāko apkārtnes kalnu un jāsadedzina, uzsaucot: "Nāciet!" Rītā sadedzinātos pelnos atradīs pēdu un pēdā graudu. Kādas labības grauds tas būs, tāda labība vislabāk izdosies nākošā vasarā. Tāpat šīs dienas rītā burvis saliek nešļavu vīzē un velk to pie auklas pa kaimiņa tīrumu sacīdams: "Lai zaļo purvi, meži! lai dzelto tīrumiņi!"

Tautas gudrība iesaka: Lielajā piektdienā, gaismai austot, vajag izslaucīt visas istabas un mēslus aiznest pār robežu otra zemē, lai vasarā neuzmāktos dunduri, lapsenes, odi un citi kukaiņi. Kas to izdarīs, tas gada laikā būs pasargāts no visādiem kaitīgiem kukaiņiem: viņi gan salasīsies pie robežas, bet pāri par to neies.

Tāpat tautas ticējums vēsta, ka tad, ja Lielās piektdienas rītu priekš saules lēkta speķi ēd, tad tai gadā neredz čūskas un šajā dienā govis jāper ar peramo slotu, tad vasarā mušas neēd. Lielās piektdienas rītā jāmazgājas uz austrumiem tekošā ūdenī, tad visu gadu būs vesels. Ticējumi arī vēsta, ka Lielajā piektdienā jāizslauka istaba un mēsli jāaiznes uz krustceļa, tad mājā nav blusu.

Ja Lielās piektdienas rītā salasa skaidiņas un ieber ugunskurā, tad vasarā uziet daudz putnu ligzdu. Tautas gudrība arī iesaka Lielajā piektdienā ēst mārrutkus un dot tos arī lopiem, "lai nepiesistos nekāds ļaunums". Ticējumi vēsta, ka tie cilvēki, kas dzimuši lielajā piektā "tai stundā, kad Pestītājs pie krusta miris, nedrīkst vieni paši kapsētā rādīties, jo tie redzot tur mirušo dvēseles, un tās viņus mācot nost", kā arī "Kas dzimis lielajā piektā, tas māk burt".

Pasākumi Rīgā

Kristīgo konfesiju dievnamos paredzēti Lielās piektdienas dievkalpojumi.

Ar LELB dievkalpojumu sarakstu iespējams iepazīties šeit.

Dievkalpojumu saraksts RKB draudzēs pieejams šeit.

Dievkalpojumu saraksts Latvijas Mateja baptistu draudzēs pieejams šeit, bet Āgenskalna baptistu draudzē – šeit.

Rīgā pulksten 13 Sv. Pētera baznīcā notiks Džovanni Batistas Pergolēzi kantātes "Stabat Mater" atskaņojums orķestra "Sinfonia Concertante" izpildījumā, pie diriģenta pults Andris Vecumnieks, solisti Anta Jankovska (soprāns), Irma Pavāre (mecosoprāns), koncerta ielūgumi no 16. aprīļa pieejami baznīcas kasē.

Pulksten 17 Latvijas Universitātes Lielajā aulā klausītāji aicināti uz bezmaksas koncertu "Lux Aeterna", kurā piedalīsies LU pūtēju orķestris, jauniešu koris "Balsis", jauktie kori "Rīga" un "Mediāna, "DeCoro", "Vivat" un Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas jauktais koris, kuri atskaņos Gabriela Forē, Arvo Pērta, Pītera Mīčana, Lūcijas Garūtas skaņdarbus. Solisti – Perīna Medefa (soprāns, Francija), Jānis Apeinis (baritons), Agars Reinis (ērģeles), Kaspars Šmits (tuba).

Pulksten 18 Rīgas Sv. Marijas Magdalēnas baznīcā skanēs Johana Sebastiana Baha/Džovanni Batista Pergolēzi kantāte "Stabat Mater", ko izpildīs Ilze Grēvele-Skaraine (soprāns), Terēze Gretere (soprāns), Rinalds Kandalincevs (tenors), Kristīne Kupča (baroka oboja), un baroka orķestris "Collegium Musicum Riga", pie diriģenta pults – Māris Kupčs.

Pulksten 19 Rīgas Sv.Jāņa baznīcā Lielās Piektdienas koncerts pavasara festivāla "Windstream" ietvaros. Piedalās orķestris "Rīga, jauktais koris "Maska" un "PaSaulei", solisti Elīna Šimkus (soprāns), Rihards Mačanovskis (baritons), pie diriģenta pults Jānis Ozols. Biļetes uz koncertu nopērkamas "Biļešu paradīze" kasēs.

Pulksten 20 Sv. Pestītāja Anglikāņu baznīcā skanēs Fransuā Kuperēna "Ēnu lasījumi" senās mūzikas ansambļa "Canto" izpildījumā, solisti – Inese Gūte (soprāns), Kristīne Gaile (soprāns), Mārīte Birziņa (vijole), Elīna Lagzda (vijole), Mārtiņš Gailis (čells), Larisa Carjkova (ērģeles). Ieeja bez maksas.

Klusajā sestdienā šķiet, ka baznīcas liturģijā viss ir apstājies un kluss, bet šīs dienas vakarā notiek svinīgākais dievkalpojums katoļu Baznīcas liturģijā – sākas Lieldienu vigīlija, kas, tulkojumā no latīņu valodas, nozīmē būšanu nomodā. Šim dievkalpojumam ir vairākas daļas un katrai no tām ir būtiska simboliska nozīme.

Dievkalpojums sākas ar gaismas ritu pie ugunskura, kur tiek iedegta Lieldienu svece. Tā ir liela izmēra svece un simbolizē Kristu. Kristību laikā no šīs sveces tiek aizdegta kristību svece. Uz šīs sveces ir dažādi simboli: krusts, grieķu alfabēta burti alfa un omega, attiecīgā gada skaitlis un piecas naglas, kas simbolizē piecas kristus brūces kājās, rokās un sānā. Vigīlijas dievkalpojumā ticīgie atjauno kristības solījumus, kas pieprasa atsacīties no ļaunā un pastāvēt ticībā Dievam.

Pēc gaismas liturģijas tiek lasīti deviņi lasījumi – septiņi no Vecās Derības un divi no Jaunās Derības. Lasījumi stāsta par galvenajiem notikumiem cilvēces pestīšanas vēsturē vai arī skaidro ticības pamatus. Pēc Vecās Derības lasījumiem baznīcā dzied himnu "Gods Dievam augstumos". Sāk zvanīt baznīcas zvani un skanēt ērģeles, kas neskanēja kopš Lielās ceturtdienas vakara dievkalpojuma. Šīs skaņas simbolizē Kristus ienākšanu pasaulē. Baznīcā sāk skanēt "Alleluja" dziedājums, no kura atturējās visu gavēņa laiku. Pēc lasījumiem notiek kristības solījumu atjaunošana un kristības, ja baznīcā ir cilvēki, kam jāsaņem Kristības sakraments. Pēc tam dievkalpojums turpinās kā parasti.

Atšķirībā no Zaļās ceturtdienas un Lielās piektdienas, par Kluso sestdienu nav daudz ticējumu. Tiek atzīmēts, ka tā ir visklusākā no visām Klusās nedēļas dienām.

Pasākumi Rīgā un citviet Latvijā

Šajā dienā kristīgo konfesiju dievnamos paredzēti Lieldienu vigīlijas dievkalpojumi.

Ar LELB dievkalpojumu sarakstu iespējams iepazīties šeit.

Dievkalpojumu saraksts RKB draudzēs pieejams šeit.

Dievkalpojumu saraksts Latvijas Mateja baptistu draudzēs pieejams šeit, bet Āgenskalna baptistu draudzē – šeit.

Rīgā 20. aprīlī klausītāji gaidīti Rīgas Jaunajā Sv. Ģertrūdes baznīcā, kur skanēs psalmi senās mūzikas ansambļa "Ars Antiqua Riga" izpildījumā. Mākslinieciskais vadītājs un diriģents – Pēteris Vaickovskis. Ieeja koncertā bez maksas.

Kinoteātrī "K Suns" no 19. līdz 22. aprīlim skatāmi bezmaksas kinoseansi bērniem Lieldienās.

Lieldienas ir baznīcas liturģiskās dzīves kulminācija, jo tieši Lieldienu jeb Kristus augšāmcelšanās notikums ir tas, kurā sakņojas kristīgās baznīcas ticība, tas ir notikums, kas dāvā mūžīgās dzīvības cerību.

Tieši uz Lieldienu svinībām bijusi vērsta visa iepriekšējā - Klusā jeb Lielā nedēļa, kad ticīgie gatavojušies trim svētajām dienām jeb Tridiuum, kas iesākās ar dievkalpojumu ceturtdienas vakarā, turpinājās ar Krusta ceļa lūgšanu un dievkalpojumu piektdien, kurā tika pārdomātas Kristus ciešanas un nāve pie krusta, un kas noslēdzas sestdienas vakara dievkalpojumā, kad tiek svinēta Lieldienu vigīlija jeb ieskaņa. Lieldienu svētkos svinēto ieiešanu jaunajā dzīvē, kuru atnesa Kristus, augšāmceļoties no kapa, kristīgā baznīca svin 50 dienas – līdz pat Vasarsvētkiem.

Jēzus Kristus augšāmcelšanās svētki ir cieši saistīti ar jūdu Pashā svētkiem, jo saskaņā ar Jaunās Derības liecībām Jēzus nāve bija Pashā svētkos, kurus svin dienā pirms pirmās pilnmēness dienas pēc pavasara sākuma. Jūdi Pashā svētkos piemin iziešanu no Ēģiptes verdzības. Taču pirmie kristieši aiznākamo dienu pēc Kristus krustā sišanas, kurā augšāmceltais Kristus parādījās saviem mācekļiem, nosauca par "Kunga dienu".

Šajā dienā kristīgo konfesiju dievnamos paredzēti Lieldienu dievkalpojumi.

Ar LELB dievkalpojumu sarakstu iespējams iepazīties šeit.

Dievkalpojumu saraksts RKB draudzēs pieejams šeit.

Dievkalpojumu saraksts Latvijas Mateja baptistu draudzēs pieejams šeit, bet Āgenskalna baptistu draudzē – šeit.

Latviešu folklorā rodamas daudz un dažādas tradīcijas, ieražas un ticējumi par to, kas jādara Lieldienās, lai labi satiktu ar kaimiņiem un lai mājās valdītu labklājība un pārticība.

Tā Lieldienās olas ir jāvāra katrai saimniecei, lai būtu laba satikšana ar saimi un kaimiņiem. Sīpolu mizās krāsotas olas būs dzeltenas vai brūnas, bet brūnums kļūs vēl spilgtāks, ja pie sīpolu mizām pieliek kafijas biezumus, savukārt alkšņu mizas dod brūni iesarkanu krāsu, bērzu lapas, mētras, sūnas dod dzelteni zaļu, bet rudzu zāle - koši zaļu krāsu.Lai olas būtu raibākas, tās var vārīt krāsainās lupatiņās, vienā var iebērt putraimus, otrā ielikt kādu krāsainu dzīparu un notīt lupatiņu. Citām olām var pietīt bērzu lapiņas, egļu skujas un sūniņas vai mizas. Lai olas pēc krāsošanas būtu spodras, tās vēl karstas aprīvē ar speķa gabaliņu.

Ar Lieldienu olām saistās arī daudz ticējumu, piemēram, kas Lieldienu olas zags, tas paliks pliks kā Lieldienu ola. Kas Lieldienu olas ēd bez sāls, tas visu vasaru melos. Lieldienās jāēd tikai olas, jo kas daudz gaļas ēd, to visu gadu moka kukaiņi. Ja Lieldienās ēd daudz olu, vistas labi dēj. Nemiers un nesaticība valda tajās mājās, kur olu čaumalas nesargā un samin.

Lieldienās ar olām jāiet "kauties" – kuram stiprāka ola, tas ilgāk dzīvos. Pirmajās Lieldienās sitas ar olas tievo galu, Otrajās Lieldienās – ar olas resno galu. Olu mainīšanai un dāvināšanai Lieldienās ir ne tikai utilitāra, bet arī dziļāka jēga – tas kalpo labvēlības, simpātiju radīšanai.

Obligāta prasība Lieldienu rītā ir agrā celšanās, kas garantē možumu un laimi visu gadu. Kurš pirms saules lēkta paspēs nomazgāties skaidrā avota ūdenī, tas visu gadu būs mundrs un jautrs. Mazgāšanās tekošā ūdenī, kas tek pret sauli, ir sava veida šķīstīšanās rituāls, kas palīdz iegūt možumu, gaišu prātu, veselību un skaistumu. Ir arī šāds ticējums – kas lieldienu rītā pirms saules lēkta apēd 13 dzērveņu ogas, tam būs sārti vaigi.

Tāpat Lieldienās vajag kārtīgi izšūpoties, tad vasarā dunduri, odi un čūskas nekož, būs brangas aitas un gari lini. Šūpuļu kārēji un šūpotāji bija puiši, bet meitas par šūpošanu maksāja vai nu ar olām, vai ar cimdu pāri. Senie latvieši Lieldienām posās un gatavojās īpaši rūpīgi. Folkloras materiālos ir fiksēts, ka Alsungā pat cūku vilkuši atmuguriski uz dīķi mazgāt, lai visu gadu mājās būtu tīrība un zirnekļi neaustu tīmekļus. Cilvēki Lieldienu rītā vilka mugurā tīras, jaunas drēbes.

Ar Lieldienām saistās arī laika pareģošana. Ja Pirmajās Lieldienās līst, tad govis dos daudz piena un katru svētdienu līdz Vasarassvētkiem būs lietains laiks. Ja vardes Lieldienās iet pāri ceļam, sagaidāma lietaina vasara.

Lieldienas Rīgā

Rīgā, Līvu laukumā Lieldienu dienā no pulksten 11 līdz 20 būs uzstādītas jautrās Lieldienu šūpoles – izšūpoties varēs bez dalības maksas un vecuma ierobežojumiem.

Āgenskalna tirgū no pulksten 12 līdz 15 Lieldienu koncerts "City Jazz Riga" bigbenda skolas audzēkņu sniegumā, piedalīsies arī folkloras kopa "Grodi" - būs pavasara rotāšanas dziesmas, gavilēšana, rotaļas un danči.

Rīgas kultūras un tautas mākslas centrā "Mazā ģilde" pulksten 14 skanēs kokļu mūzikas koncerts "Saule kokles skandināja". Piedalās koklētāju ansamblis "Teiksma", Jāzepa Mediņa Rīgas 1. mūzikas skolas koklētāju kvintents, solisti Juris Vizbulis (tenors), Olga Ridzevska (flauta), pasākumu vada aktieris Arturs Krūzkops.

Rīgas Vecajā Sv.Ģertrūdes baznīcā pulksten 16 skanēs koncerts "Augšāmcelšanās", piedaloties Rīgas kamerkorim "Ave Sol", pie diriģenta pults Andris Veismanis un Jurģis Cābulis, bet pie ērģelēm – Aigars Reinis. Ieeja koncertā bez maksas.

Rīgas Sv.Jāņa Baznīcā pulksten 17 koncerts "Musica Festiva", piedaloties Ilzei Reinei (ērģeles), pūšaminstrumentu kvintetam Jāņa Porieša vadībā. Ieeja bez maksas.

Svētdien Rietumu kristīgajā pasaulē sākusies Lieldienu oktāva, kad astoņas dienas tiek svinēts Kristus augšāmcelšanās notikums. Šīs svinības turpinās arī Otrajās Lieldienās.

Latviešu tautas ticējumi vēsta, ka Lieldienas rītā vajagot laukā saukt jeb šaut. No kuras puses atskanot atbalss, no tās puses nākšot brūte vai brūtgāns. Tāpat meita var ieēdināt puisi ar olu pirmā Lieldienas dienā: ola viņai jāapņem ap kreisās kājas gurnu un puisim par to nezinot jāiedod.

Ir arī šāds ticējums – puisim, kurš vēlas, lai visām jaunavām patiktu, Lieldienas rītā priekš saules lēkšanas jānoķer varde un tā dzīva jāiemet skudru pūznī. Pēc deviņām dienām tas atradīs tur mazu āķīti ar pātadziņu. Ar šo āķīti var tad visas meitas pievilkt pēc sirds patikšanas, un, ja kāda vairs nepatīk, vajag drusku uzsist ar mazo pātadziņu un tā tūdaļ aizbēgs.

Tāpat Lieldienas rītā meitai jāuzklāj skaisti sava gulta; kurš tad pirmais tur iesēdīsies, tam meita būs jāņem par sievu.

Tautas gudrība arī vēsta – ja grib, lai būtu sārti vaigi, tad vajag Lieldienu rītā pirms saules apēst vismaz 13 dzērveņu ogas (ja ēd vairāk, tad vaigi ir sārtāki), kā arī Lieldienas rītā, saulei lecot, mati ar zaķa kāju jāķemmē, apiņos stāvot, tad tie aug skaisti un gari. Lieldienu rītā arī jāmazgājas pretsaules straumē, tad vasarā āda neapdegs.

Kur un kā svinēt?

Rīgā 22. aprīlī kultūras pils "Ziemeļblāzma" dārzā noritēs interaktīvs pasākums ģimenēm ar bērniem – "Lieldienu jampadracis" kopā ar orķestri "Rīga".

VEF Kultūras pils vestibilā no pulksten 12 līdz 15 interesenti aicināti uz pasākumu "Kas šo Lieldienu iešūpoja?". Būs radošās darbnīcas Lieldienu noskaņās – kroņu veidošana, hennas zīmējumi, dekupāža, adīšana, skanēs arī mūzika latgaliešu sadzīves dziesmu ansambļa "Olūteņš" izpildījumā, kā arī piedalīsies repa izpildītājs Edavārdi un DJ Makree.

Rīgas kultūras centrā "Iļģuciems" no pulksten 13 līdz 16 pasākums "Zaķim pa pēdām": radošās darbnīcas bērniem, koncerts, piedaloties kultūras centra "Iļģuciems" deju kolektīviem "Dejotprieks", "Latve", "Mārīte", vokālajam ansamblim "Ildženi", kapelai "Hāgenskalna" muzikanti, bērnu ansamblim "Karameles".

Rīgas Vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcā pulksten 15 Lieldienu motetes "A'baronin ensemble" izpildījumā. Ieeja bez maksas.

Mūzikas namā "Daile" pulksten 16 muzikālais uzvedums "Kāzu godi", piedaloties Rīgas folkloras kopai "Grodi" un "Garataka", Lēdurgas folkloras kopai "Putni", Medņevas etnogrāfiskajam ansamblim, Alsungas etnogrāfiskajam ansamblim "Suitu sievas", mūzikas apvienībai "Oroboro" un Suitu dūdiniekiem. Biļetes par 5 eiro iegādājamas pirms koncerta.