Foto: Arhīva foto
Nekur nav nācies lasīt, ka tiks organizēti kādi pasākumi sakarā ar Liepājā pirms 100 gadiem notikušo valsts apvērsumu. Manuprāt, Neatkarības karā bija trīs svarīgi notikumi – 16. aprīļa pučs, puča uzvarētāju sakāve Ziemeļvidzemē 1919. gadā pirms Jāņiem un Bermonta sakāve tā paša gada rudenī.

Pārējais bija kārtējo notikumu līmenī. Runājot par puču, jāsaka, ka Latvijā bieži izskan viedoklis, arī no vēsturnieku aprindām, ka, lūk, gribēja, bet nesanāca, vai ka pučs bija tikai dažu karstgalvīgo baronu izlēciens. Kāda tad bija situācija?

Jau 2. martā Liepājas ostā pie pulkveža Edlunda atrastie dokumenti liecināja par baltvācu plānotu apvērsumu. Pagaidu valdība toreiz bija vēl par vāju, lai pašā saknē likvidētu iespējamo apvērsumu. Kā nekā Liepājas gubernatora krēslā jau 1. februārī iesēdās vācu armijas 6. rezerves korpusa komandieris Rīdigers fon der Golcs, kurš uzreiz paziņoja: "Latvijā man vienīgajam ir augstākās tiesības komandēt visu karaspēku un militārās iestādes."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!