Līdz ar to ministrija izstrādājusi grozījumus, kas reglamentē ne tikai nomas maksas noteikšanas kārtību, bet arī kārtību, kādā tiek iznomāts zemesgabals zemes dzīļu izmantošanai. Tos otrdien atbalstīja valdība.
Patlaban Ministru kabineta noteikumi regulē kārtību, kādā valstij vai pašvaldībai piederošos vai piekrītošos zemesgabalos iegūstami derīgie izrakteņi, ja platība, kurā paredzēts iegūt kūdru ir lielāka par 150 hektāriem, bet pārējiem derīgiem izrakteņiem - ja lielāka par 25 hektāriem. Proti, šādā gadījumā zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir jārīko konkurss vai izsole par zemes nomas tiesībām un licences vai atļaujas saņemšanu derīgo izrakteņu ieguvei.
2017.gadā, veicot 74 Latvijas novadu pašvaldību aptauju, ministrija secinājusi, ka zemes dzīļu izmantošanai zeme tiek iznomāta 43% pašvaldību. Vienlaikus konstatēts, ka pašvaldības nosaka atšķirīgas nomas maksas par vienu hektāru, kā arī izstrādājušas dažādus nosacījumus nomai gan atkarībā no derīgā izrakteņa veida, gan citiem faktoriem.
Piemēram, ministrija konstatējusi, ka pašvaldību zeme smilts - grants un smilts ieguvei tiek iznomāta platībā no 1,68 līdz 51,36 hektāriem, bet nomas maksa par vienu hektāru svārstās robežās no 2,13 līdz 1024 eiro. Savukārt, ja nomas maksa tiek aprēķināta no kadastrālās vērtības, tā ir robežās no 0,5% līdz 10%. Atsevišķos gadījumos papildus ir noteikta arī konkrēta maksa par vienu kubikmetru iegūtā vai izvestā derīgā izrakteņa.
Analizējot pieejamo informāciju, VARAM secinājusi, ka katras pašvaldības pieeja, nosakot nomas maksu zemes dzīļu izmantošanai, ir atšķirīga, kas pamatojams gan ar derīgā izrakteņa ieguves vietas novietojumu, gan ekonomiskajiem apsvērumiem. "Tomēr nav vienota, skaidra mehānisma, pēc kura nomas maksa būtu jānosaka," norāda VARAM.
Procesa sakārtošanai ieviesti vairāki precizējumi noteikumos par Zemes dzīļu izmantošanas licenču un bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju izsniegšanu. Piemēram, grozījumi paredz, ka iznomātājs, ievērojot lietderības apsvērumus, par nomas tiesībām var rīkot konkursu vai izsoli derīgo izrakteņu ieguvei arī mazākā platībā, nekā noteikts līdz šim. Šādā gadījumā pretendentu piedāvājumu iesniegšanas laiks nevar būt īsāks par desmit darba dienām.
Tāpat noteikumi paredz, ka informācija par izsoli jāpublicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", šādā veidā arī skaidri nosakot atskaites punktu piedāvājuma iesniegšanas termiņam.
Lai mazinātu korupcijas risku un risku, ka konkursa nolikuma prasības var būt noteiktas tādas, kas nepamatoti sašaurina pretendentu loku, noteikti arī komisijas izveides un nolikuma izstrādāšanas principi.
Grozījumi paredz, ka zemesgabala, kas tiek iznomāts zemes dzīļu izmantošanai, nomas maksu nosaka atbilstoši sertificēta vērtētāja noteiktai tirgus nomas maksai. Ja zemesgabalā ietilpst vairākas zemes vienības, tad, ņemot vērā to, ka nomas objekts ir viss zemesgabals, nomas maksu nosaka atbilstoši to kopējai vērtībai kā vienam nomas objektam. Ja zemesgabals tiek iznomāts, rīkojot konkursu vai izsoli, šī noteiktā nomas maksa ir arī konkursa vai izsoles sākuma nomas maksa.
Noteikumos atrunāts, ka minimālā zemesgabala nomas maksa ir 6% apmērā no zemesgabala kadastrālās vērtības. Praksē tas atbilst apmēram 40 līdz 60 eiro par vienu hektāru. Tāpat veikta vēl virkne tehnisku precizējumu.
Noteikumos iekļauta arī sadaļa, kas paredz, ka zemesgabals netiek iznomāts pretendentam, ja pēdējo piecu gadu laikā no pieteikuma iesniegšanas dienas tas ir vienpusēji izbeidzis noslēgto līgumu par īpašuma lietošanu tāpēc, ka nav pildījis līgumā noteiktos pienākumus.
Noteikumi papildināti arī ar punktu, kādos gadījumos zemesgabalu neiznomā pretendentam, lai neveidotos situācijas, kad tam jau ir nenokārtotas maksājuma saistības pret konkursa rīkotāju par cita zemesgabala izmantošanu.
VARAM prognozē, ka izmaiņām būs pozitīva ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, jo noteikumos ietvertais regulējums kļūs uzņēmējdarbības videi saprotamāks un draudzīgāks.