Kūlas dedzināšana ir nopietna problēma valstī un pēdējos gados tās intensitāte saglabājas augsta, tāpēc jādomā par papildu metodēm, piemēram, uzliekot bargus sodus nesakopto teritoriju īpašniekiem, portālam "Delfi" sacīja Latvijas Ugunsdzēsības asociācijas valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Babra.
Viņa ieskatā tas būtu mehānisms, kā cīnīties ar kūlas dedzināšanas cēloņiem, jo sodu sistēma ir tikai cīņa ar sekām un nemazina problēmas apmērus.
"Pērn kopumā bijuši vairāk nekā 2000 Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta izsaukumi kūlas dzēšanai. Šogad kūlas dedzināšanas sezona ir atkal atsākusies ar pilnu sparu. Mēs redzam, ka sodu palielināšana dedzinātājiem nepalīdz, nepalīdz arī video, ko kūlas dedzināšana nodara dzīvniekiem. Tāpēc mūsu kā asociācijas redzējums ir necīnīties ar sekām, bet gan strādāt uz cēloņu novēršanu - dedzināšanas gadījumā sodu uzlikt zemes īpašniekam, kas nav sakopis teritoriju, vai arī iet pat soli tālāk un regresa kārtībā atgūt valsts izmaksas par ugunsgrēka dzēšanu vai arī palielināt nekustamā īpašuma nodokli," norāda Babra.
Asociācija aicina vērst uzmanību, ka kūlas dedzināšana ir galvenokārt ļaunprātīga rīcība, bet katrs VUGD izsaukums veido nopietnas izmaksas valstij.
Kūlas dzēšanai veltīto finansējumu dienests varētu investēt ugunsdzēsības tehniskā aprīkojuma modernizēšanā vai arī atalgojuma palielināšanā. Babra norāda, ka kūlas dedzināšana ir viena no izplatītākajām ugunsnelaimēm sezonā.
No otras puses kūlas degšana nav iespējama teritorijās, kas ir sakoptas un kurās nav nenopļauta pērnā gada zāle.
Kūlas degšana vistiešākajā veidā ir saistīta ar teritorijas īpašnieka lēmumu nesakopt īpašumu, skaidro Babra, papildinot, ka loģisks solis ir uzlikt sodu īpašniekam.
Latvijas Ugunsdzēsības asociācija ir dibināta 2002. gadā, un tā apvieno vairāk nekā 30 Latvijas vadošos ugunsdzēsības servisa uzņēmumus, kā arī tā sadarbojas ar daudzām sabiedriskām organizācijām.
Asociācija ir noslēgusi līdzdalības līgumu ar VUGD. Tā piedalās vairākās ministriju un starpnozaru veidotās darba grupās.