Vides dienesta vadītāja amatam virza Baklāni-Ansbergu  (59)

Baklānes-Ansbergas nozīmīgākā vadītāja pieredze iegūta, sešus gadus vadot VZD. Pēc šī amata atstāšanas viņa divus gadus vadīja Ekonomikas nodaļu Venspils pilsētas domē, vēlāk kļūdama par vairākus miljonus vērtā projekta "Eiropas nākamās paaudzes mazās pilsētas" vadītāju, kā arī Ventspils un Valmieras partnerības veidotāju.

Šajā laikā Baklāne-Ansberga apguvusi un izkopusi tādas prasmes kā pārmaiņu vadīšana, organizāciju veidošana un restrukturizācija; uzkrātas arī zināšanas par integrētu teritorijas attīstības plānošanu.

Baklānei-Ansbergai ir maģistra grāds vadībzinātnē, kas iegūts Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē.

Tāpat arī VVD ģenerāldirektora amata pretendente, studējot Latvijas Universitātes Starptautisko attiecību institūtā, ieguvusi maģistra grādu ekonomikā.

Baklāne-Ansberga teicami pārvalda angļu un krievu valodu, pārzina vācu valodu un pamatzināšanu līmenī prot arī spāņu valodu.

Konkursa komisijas bija vienisprātis par to, ka no visiem pretendentiem tieši Baklāne-Ansberga konkursa gaitā vispārliecinošāk pierādīja savu piemērotību VVD ģenerāldirektora amatam.

Pati Baklāne-Ansberga savu motivāciju ieņemt VVD ģenerāldirektora amatu komentē, sakot: "Raugoties uz līdzšinējo VVD darbu un tā nākotnes izaicinājumiem, manuprāt, viena no prioritātēm ir vides piesārņojošo darbību – jo īpaši atkritumu apsaimniekošanas jomas un gaisa piesārņojuma – kontroles sistēmas pilnveidošana un ekoinovāciju ieviešanas sekmēšana. Kontroles procesu un preventīvo pasākumu attīstību šajās jomās, stājoties Valsts vides dienesta ģenerāldirektora amatā, es izvirzītu starp svarīgākajiem darāmajiem darbiem. Ne mazāk svarīgi ir uzlabot komunikāciju ar sabiedrību, veidojot dialogu ar iedzīvotājiem, pašvaldībām un uzņēmumiem. Par darbiem, kas paveikti un kas veicami vides kvalitātes uzlabošanā, tātad arī sabiedrības dzīves kvalitātes uzlabošanā, jāspēj stāstīt ne tikai vienkārši un saprotami, bet arī caur sabiedrības ieguvumu prizmu."

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (A/P) pēc tikšanās ar Baklāni-Ansbergu nolēmis virzīt viņas kandidatūru apstiprināšanai Ministru kabinetā.

"Esmu gandarīts, ka jaunajai VVD ģenerāldirektora pretendentei ir skaidrs redzējums par dienesta attīstību. Mūsu viedoklis daudzējādā ziņā sakrīt, tostarp, ka VVD jāpārveido par mūsdienām atbilstošu uzraudzības iestādi, kas efektīvi reaģē, lai ne tikai sodītu, bet galvenokārt nepieļautu pārkāpumus vides jomā," komentēja Pūce.

Konkursa pretendentu vērtēšanas komisiju vadīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretārs Rinalds Muciņš, tās sastāvā bija arī Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietniece Alda Ozola, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere, Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Ēriks Eglītis, Vides konsultatīvās padomes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Nodrošinājuma departamenta Personāla nodaļas vadītāja Jolanta Rauga. Pretendentu atlases procesā piedalījās arī neatkarīgi novērotāji no Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvija Dabas fonda. Konkursa komisija sadarbojas arī ar drošības iestādēm.

"Delfi" jau ziņoja, ka Valsts kanceleja konkursu 20. februārī izsludināja, jo amatu zaudēja līdzšinējā Valsts vides dienesta ģenerāldirektore Inga Koļegova.

Šis ir jau piektais gads, kopš tiek īstenota centralizēta augstākā līmeņa vadītāju atlase, nodrošinot atklātu, godīgu un profesionālu kandidātu atlasi. Šādā veidā Valsts kancelejas rīkotajos 19 konkursos vadītāji izraudzīti 12 valsts tiešās pārvaldes iestādēm, piesaistot un motivējot darbam valsts pārvaldē augsta līmeņa profesionāļus.