'Zemnieku saeima': Kūlas dedzināšanas apmēri saruktu, ja ganībās būtu vairāk zālēdāju  (40)

"Ja tiek ievērota laba lauksaimniecības prakse – ganības ir noganītas vai nopļautas, lauki ir apsēti, tad arī pavasarī nav ko dedzināt," sacīja Dzelzkalēja-Burmistre.

Viņa arī piebilda, ka Latvijā ar katru gadu palielinās lauksaimniecībā apsaimniekotās platības, kas ir pozitīvi.

"Samazināt sausās zāles dedzināšanu tajās teritorijās, kur nav aramzemes, bet gan tikai pļavas, risinājums būtu lopu blīvuma palielināšana," teica Dzelzkalēja-Burmistre, piebilstot, ka kūlas dedzināšanas arvien vairāk saruktu, ja Latvijā ganībās būtu vairāk zālēdāju.

Tāpat "Zemnieku saeimas" priekšsēdētāja vietniece uzsvēra, ka pienesumu kūlas ugunsgrēku mazināšanā dod arī lielākas sodu sankcijas – administratīvie sodi, kā arī platībmaksājumu samazināšana.

Vienlaikus viņa uzsvēra, ka pilnībā kūlas dedzināšanu kā pavasara praksi Latvijā izdosies izskaust tikai tad, kad ikviens lauksaimniecības zemes hektārs būs apsaimniekots.

Jau ziņots, ka šogad Latvijā salīdzinājumā ar pagājušo gadu būtiski audzis kūlas ugunsgrēku skaits – 2018. gadā līdz 13. aprīlim ugunsdzēsēji bija dzēsuši 931 ugunsgrēku, bet šogad līdz attiecīgajam datumam to skaits bija sasniedzis 1755.

Latvijā kūlas dedzināšana ir aizliegta un administratīvi sodāma, tāpēc ugunsdzēsēji aicina iedzīvotājus sakopt sev piederošās teritorijas bez pērnās zāles dedzināšanas. Tie, kas mana kūlas ugunsgrēku, aicināti ziņot, zvanot pa tālruņa numuru "112".