Putekļu daudzumu Rīgā var samazināt, pieņemot politiskus un saimnieciskus lēmumus, tostarp, regulāri uzkopjot ielas un ziemā ielu kaisīšanā izmantojot alternatīvus pretslīdes līdzekļus, atzina vides zinātnieks un Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes profesors Māris Kļaviņš.
Viņš norādīja, ka gaisa kvalitātes nelabvēlīgie rādītāji Rīgā ir ilgstoša problēma, īpaši pavasaros, kad sausos laika apstākļos ziemā izmantotie ielu apledojuma novērošanai paredzētie pretslīdes līdzekļi nokļūst gaisā.
"Patlaban ir neveiksmīga sagadīšanās - ilgstošs sausums un Rīgas ielu apkopes problēmas," atzina Kļaviņš, piebilstot, ka, lai arī šomēnes fiksētais gaisa piesārņojums ir būtisks, ar šādu problēmu nākas saskarties gandrīz katru gadu.
Putekļu nokļūšana gaisā var ietekmēt iedzīvotāju veselību, jo šajos putekļos uzkrājušās arī, piemēram, riepu nodilumu daļiņas, kvēpi, bremžu kluču nodilšanas daļiņas, no dīzeļdzinējiem izdalījušās oglekļa daļiņas, kā arī ziemā izmantotais grants/sāls maisījums, skaidroja eksperts.
Viņš tāpat uzsvēra, ka arī tuvumā esošā osta var ietekmēt piesārņojuma rādītājus, jo nav noslēpums, ka pastāv iedzīvotāju sūdzības par smakām un ogļu putekļiem.
Neskatoties uz Eiropas Komisijas aizrādījumiem par Rīgas gaisa kvalitāti un sagatavoto gaisa kvalitātes uzlabošanas programmu, "šīs darbības nav tā ļoti grandiozi sekmējušas būtiskus uzlabojumus", norādīja Kļaviņš.
Lai samazinātu gaisa piesārņojumu, pilsētā nepieciešams samazināt transporta plūsmu, vienlaikus pareizi organizējot transporta plūsmas ceļu remontdarbu laikā, lai izvairītos no sastrēgumiem. Tāpat nepieciešama ziemā uz ceļiem uzkrāto putekļu savākšana, ielu tīrīšana un laistīšana, uzskaitīja Kļaviņš.
"Putekļu daudzumu gaisā sausā laikā var samazināt arī laistot ielas. Bet problēma ilgtermiņā ir ziemā izmantojamie pretslīdes līdzekļi. Tas nozīmē, ka jādomā par grants un sāls maisījuma aizvietošanu ar citiem līdzekļiem," skaidroja profesors. Viņš gan apzinās, ka alternatīvu pretslīdes līdzekļu izmantošanai ir arī "problēmas" - tas ir dārgi.
Eksperts tāpat uzsvēra, ka arī citās Eiropas pilsētās, piemēram, Stokholmā un Briselē gaisa kvalitāte bijusi milzīga problēma, tomēr, strādājot pie vides jautājumiem, izdevies nodrošināt atbilstošu gaisa kvalitāti.
Kā ziņots, sīko putekļu daudzums gaisā Brīvības ielā, Rīgā, Zaļajā ceturtdienā vairāk nekā trīs reizes pārsniedza pieļaujamo normu, sasniedzot sliktāko rādītāju kopš novērojumu stacijas darbības sākuma 2008. gadā, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra operatīvie dati.
Gaisā suspendēto sīko cieto daļiņu daudzums šonedēļ palielinājies visā Latvijā, bet sliktākie rādītāji reģistrēti tieši galvaspilsētā. Gaisa piesārņojuma palielināšanos veicinājis sausais un siltais laiks, kā arī vēja ātruma mazināšanās.
Pēdējās dienās Rīgā novērota dūmaka. Valsts vides dienesta (VVD) inspektori veikuši pārbaudes objektos, kuros strādā ar akmeņoglēm, un secinājuši, ka dūmaka nav saistīta ar ogļu pārkraušanas darbiem.
Mikroblogošanas vietnē "Twitter" VVD norādījis, ka dūmaka virs Rīgas veidojas, iztvaikojot ūdenim no Daugavas un jūras, kā arī dūmeņu emisiju dēļ.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
