Nacionālie bruņotie spēki šogad profesionālajā militārajā dienestā plāno pieņemt līdz 710 karavīriem, no tiem 120 - studijām Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā, informēja Aizsardzības ministrijā.
Savukārt kareivja profesiju, kas ir militārās karjeras sākumposms, apgūst Kājnieku skolā Alūksnē vai Sauszemes spēku Mehanizētajā kājnieku brigādē Ādažos. Lai kļūtu par kareivi, kandidātam jābūt Latvijas pilsonim, kas ieguvis vismaz pamatizglītību un ir vecumā no 18 līdz 40 gadiem.
Jauno karavīru apmācībai šogad ieplānoti 14 militārās pamatapmācības kursi. Pēc pamatiemaņu apgūšanas militārais dienests turpināsies, izvēlētājā vienībā apgūstot iemaņas specialitātē un turpinot kolektīvo apmācību.
Bruņotie spēki aicina pieteikties dienestam ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstīs dzīvojošos Latvijas pilsoņus. Īpaši aicināti atgriezties ir tie pilsoņi, kuru dzimtā puse ir Latgale - tur izveidotajā bruņoto spēku bāzē Lūznavā tiek komplektēts Zemessardzes 36. kaujas atbalsta bataljons. Tāpat atgriezties aicināti arī karavīri, kuri savulaik ir atvaļinājušies rezervē, bet dienesta pakāpei noteiktais maksimālais vecums vēl ļauj slēgt profesionālā dienesta līgumu. Atjaunošanās dienestā ir kļuvusi izdevīga - par katru izdienas stāža gadu pēc atjaunošanās aktīvajā dienestā izdienas pensija tiks paaugstināta par 2%.
"Izvēloties militāro karjeru, karavīri iegūst stabilitāti, konkurētspējīgu atalgojumu, kas patlaban sākas ar 900 eiro pēc nodokļu nomaksas, kā arī plašas sociālās garantijas, tostarp valsts apmaksātu veselības aprūpi un garantētu izdienas pensiju, kas var sasniegt līdz pat 80% apmēru no saņemtā atalgojuma, karjeras izaugsmi, bezmaksas apmācību specialitātē, svešvalodās un citās dienestam nepieciešamās jomās, darbu komandā mācībās Latvijā un ārvalstīs, tostarp, arī starptautisko operāciju rajonos. Karavīru bērnus ir tiesības ārpus kārtas iekārtot pirmsskolas izglītības iestādēs," norādīja Aizsardzības ministrijā.
Jau ziņots, ka pērn militārajā dienestā pieņēma 640 karavīrus, kas bija lielākais gadā pieņemto karavīru skaits kopš 2007. gada, kad bruņotie spēki pārgāja uz profesionālo militāro dienestu. Vairāk nekā 50 iepriekš rezervē atvaļinājušos karavīru pērn atjaunojās aktīvajā dienestā. Savukārt pēc bruņoto spēku aicinājuma atgriezties Latvijā dienestā iestājās vairāk nekā 25 ārvalstīs dzīvojušie Latvijas pilsoņi no Somijas, Vācijas, Lielbritānijas, Īrijas, Dānijas un pat ASV.
2016. gada 16. jūnijā Saeimas apstiprinātajā Valsts aizsardzības koncepcijā noteikts, ka bruņotie spēki miera laikā uztur 6500 militāri sagatavotus profesionālā dienesta karavīrus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
