Pēc novada mēra paustā, ģeogrāfiski novads izvietots tuvumā Preiļiem, kas nākotnē būs jaunās pašvaldības attīstības centrs. Attālums no novada centra - Riebiņiem - līdz Preiļiem ir septiņi kilometri.
"Viss ir loģiski no teritoriālā viedokļa. Bet no ekonomiskā viedokļa tas neveicinās attīstību, jaunas darba vietas reforma neradīs," komentēja Rožinskis, piebilstot, ka pašvaldību administratīvo aparātu samazināšana nozīmē arī bezdarba palielināšanos.
Iedzīvotāju domas par reformu esot dažādas, un tās atkarīgas no dzīvesvietas, jo, piemēram, Rušonas iedzīvotājiem pašlaik, lai tiktu uz novada administratīvo centru, jābrauc garām Preiļiem, tāpēc jauns attīstības centrs viņiem pat būtu izdevīgāks. Savukārt Silajāņu iedzīvotājiem nokļūšanu uz pilsētu apgrūtinās sliktais ceļa stāvoklis, lai arī jau pirms iepriekšējās pašvaldību reformas to solīts noasfaltēt.
Kā ziņots, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātā pašvaldību teritoriālā karte paredz pašvaldību skaitu samazināt no 119 līdz 35.
Platības ziņā lielākās būtu Liepājas un Madonas pašvaldības. Ministrijas piedāvātajā kartē tās attiecīgi aptver 3656,93 un 3347,35 kvadrātkilometru plašu teritoriju.
Pēc iedzīvotāju skaita lielākās pašvaldības atbilstoši šai kartei būtu Rīga, Daugavpils un Liepāja. Visās šajās vietvarās dzīvotu vairāk nekā 100 000 cilvēku.
Apvienot paredzēts arī Preiļu, Aglonas, Riebiņu un Vārkavas novadus. Šajā gadījumā jaunās administratīvās teritorijas galvenā pilsēta būtu Preiļi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
