Vērtējot Krievijas ārpolitiku attiecībā uz Neatkarīgo valstu sadraudzības (NVS) valstīm, Satversmes aizsardzības birojs (SAB) secinājis, ka Krievijas reģionālajā ārpolitikā turpina pieaugt militārizācijas nozīme, kā arī Krievija nostiprina savas militāri-stratēģiskās pozīcijas Kaspijas jūrā, liecina SAB pārskats par 2018. gadu.
2018. gadā integrācijas procesi NVS teritorijā ir turpinājušies līdzīgi kā iepriekšējos 20 gados. Vienlaikus Eirāzijas Ekonomiskā savienība (EES) neliecina par viennozīmīgiem integrācijas pasākumiem. NVS integrācijā pērn sevišķi redzama bijusi tieši militārā komponente.
SAB informē, ka 2018. gadā Krievijas un citu NVS valstu teritorijā noritēja vairākas militārās mācības. Krievijā aizvadītas militārās mācības "Vostok", "Vozdušnij most" un "Nerušimoje bratstvo", savukārt citviet, piemēram, Kazahstānā norisinājušās "Posik-2018", Tadžikistānā "Rubež-2018" un Kirgizstānā "Issik-Kul – Antiterror – 2018". SAB norāda, ka militāro mācību skaits Centrālāzijā pēdējos gados ir būtiski pieaudzis.
Turklāt Krievijas aizsardzības ministra Sergeja Šoigu un ārlietu ministra Sergeja Lavrova saglabātie amati pērn izveidotajā Krievijas valdībā SAB ieskatā liecina, ka Krievijas līdzšinējais reģionālās ārpolitikas kurss nemainīsies.
Tāpat Latvijas specdienests atgādina, ka pērnajā augustā pēc 22 gadus ilguša pārrunu procesa Azerbaidžāna, Kazahstāna, Krievija, Irāna un Turkmenistāna Kazahstānas pilsētā Aktavā parakstīja konvenciju par Kaspijas jūras tiesisko statusu. Konvencija paredzēja, ka jebkura no piecām valstīm visā Kaspijas jūrā, neskaitot valstu teritoriālos ūdeņus un zvejniecības rajonus, var brīvi īstenot militāru darbību. Tikai šīs piecas valstis drīkst Kaspijas jūrā dislocēt kara floti, kas sevišķi būtiski ir Irānai un Krievijai, domājot par ASV klātbūtni.
Krievijas attieksmi pret Ukrainu 2018. gadā simboliski iezīmēja Krievijas prezidenta vēlēšanu pārcelšana uz Krimas aneksijas gadadienu, tā norādot, ka Kremlis turpinās līdzšinējo politiku. Savukārt Krievijas robežapsardzības spēku īstenoto Ukrainas kuģu apšaudi un jūrnieku arestēšanu Melnajā jūrā pērnā gada novembrī var uzskatīt par turpinājumu Krievijas agresijai pret Ukrainu, teikts SAB gada pārskatā.
Tāpat SAB norāda, ka 2018. gada nogalē Ekumeniskais Konstantinopoles patriarhāts lēma piešķirt Ukrainas Pareizticīgajai baznīcai tomosu, proti, dokumentu, kas paliecina baznīcas autokefālu statusu. Ukrainas baznīcas neatkarība no Maskavas mazināja Krievijas maigās varas potenciālu Ukrainā, tāpēc šis notikums izsauca ļoti negatīvu Kremļa reakciju.
Vēl saistībā ar Krievijas ārpolitiku reģionā izceļama Krievijas nevēlēšanās maksāt augstu ekonomisko cenu par stratēģisko vienotību ar Lukašenko režīmu Baltkrievijā. SAB norāda, ka pēc Krimas aneksijas 2014. gadā abu valstu divpusējo attiecību atmosfēra palikusi negatīvāka un uzticēšanās ir mazinājusies.
Paredzams, ka Krievijas nodokļu manevrs naftas jomā tuvākajos gados radīs Baltkrievijai vērā ņemamus finansiālos zaudējumus. Tāpat SAB pauž, ka, lai arī kopumā Baltkrievijas iedzīvotāju attieksme pret Krieviju ir pozitīva, pēdējos gados nostiprinājusies ideja par valsts neatkarības vērtību.
Savukārt, runājot par nākotni, 2019. gada vēlēšanu rezultāti Ukrainā un Moldovā noteiks Maskavas tuvākos politiskos soļus abās valstīs. SAB skaidro, ka attiecībās ar Moldovu Krievija parasti atgādina par atbalstu tās teritoriālajai integritātei un suverenitātei.
2018. gadā turpinājās Maskavas selektīvā pieejam Moldovas politiķiem. Sevišķa labvēlība izrādīta Moldovas prezidentam Igoram Dodonam. Pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanās ar Dodonu 2018. gada novembrī Krievijas pārstāvji ziņoja, ka no šā gada 1. janvāra uz sešiem mēnešiem atcels nodevas augļiem, dārzeņiem un vīniem, kas ievesti no Moldovas. Šādi Krievija cenšas atbalstīt Dodona pārstāvēto Moldovas Republikas Sociālistu partiju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
