2018. gadā ievērojami līdzekļi joprojām tērēti Krievijas informatīvās ietekmes un propagandas aktivitātēm Rietumvalstīs, bet vērienīgākie no propagandas projektiem ir telekanāls "RT" (iepriekš saukts par "Russia Today" - red.) un multimediju platforma "Sputnik". Abu šo propagandas kanālu darbības nodrošināšanai un pieejamības paplašināšanai atvēlēti ievērojami līdzekļi, liecina Satversmes aizsardzības biroja (SAB) mediju monitorings, par ko birojs informējis savā pērnā gada darbības pārskatā.
Kopumā gan Kremļa propagandas mediju ietekme Rietumvalstīs ir visai ierobežota, un to nozīme Kremlim izdevīgu procesu virzīšanā ir maza, vērtē SAB.
Tā kā Krievija iepriekš Rietumvalstīs izvērsa vairākas sarežģītas ietekmes operācijas, kas pieskaņotas vēlēšanām ASV, Francijā un Vācijā, SAB 2018. gadā pastiprināti analizēja Krievijas propagandas medijus pirms 13. Saeimas vēlēšanām. Savas kompetences robežās SAB monitoringā iekļāva 19 Krievijas propagandas mediju interneta vietnes, bet monitoringa rezultāti neuzrādīja pazīmes, kas liecinātu, ka Krievija, izmantojot propagandas medijus, mēģināja ietekmēt Saeimas vēlēšanu rezultātu. Vēlēšanu un partiju tematikai veltītās publikācijas veidojušas aptuveni 10% no visām publikācijām par Latviju.
Tomēr iegūtie rezultāti snieguši kvantitatīvu informāciju par Latvijas attēlojumu Krievijas propagandas medijos. Proti, Krievijas propagandas mediju stratēģija jau ilgstoši paredz drīzāk veidot negatīvu un naidīgu Latvijas koptēlu, nevis sniegt koordinētu informatīvu atbalstu kādai no partijām. SAB gan arī norāda, ka partijas "Latvijas Krievu savienība" un "Saskaņa", kā arī šo partiju politiķi saņēma daudz lielāku Krievijas propagandas mediju uzmanību, un minētas vairākas reizes biežāk nekā citas partijas.
Apkopotie rezultāti parādījuši, ka Krievijas propagandas mediji turpina uzturēt mītu par Latviju kā neizdevušos valsti, kurā neievēro tautiešu cilvēktiesības un kuras politiskā elite un atsevišķas sabiedrības daļas ir naidīgi noskaņotas pret Krieviju. Krievijas mediju publikācijas attēloja Latviju kā valsti, kas cīnās ar ekonomiskām problēmām, korupciju, un tiek neprasmīgi pārvaldīta. Latvija esot pilnībā atkarīga no Eiropas Savienības un NATO, kur kā dalībvalsts tērējot nesamērīgi lielus līdzekļus, liecina SAB veiktā Krievijas propagandas mediju monitoringa analīze. Šie mediji popularizējuši viedokli, ka NATO spēku klātbūtne rada riska situācijas un vajadzības gadījumā nespētu nodrošināt Latvijas aizsardzību.
SAB norāda, ka tas atbilst arī vispārējam Krievijas informācijas telpā valdošajam priekšstatam par Rietumvalstīm, kas iezīmē šo valstu pret Krieviju vērsto noskaņojumu un demokrātisko sistēmu dzīvotspējīguma apšaubīšanu, attēlojot tās kā korumpētas un divkosīgas.
Papildu SAB norāda, ka analizētajās publikācijās atspoguļoto faktu atlase un interpretācija bija manipulatīva un tendencioza. Krievijas mediji pārpublicējuši statistiku un sabiedriskās domas aptauju rezultātus, kas "pierāda" propagandas vēstījumus par Latviju kā neizdevušos valsti. Spilgtākam iespaidam dati papildināti ar pseidoekspertu vai citiem Krievijas interesēm atbilstošiem vērtējumiem. Savukārt viltus ziņas publicētas reti.
Kopumā aptuveni trešdaļa jeb 35% publikāciju sniegušas neitrālu vēstījumu, savukārt pārējās divas trešdaļas publikāciju pauda drīzāk negatīvu vai negatīvu attieksmi pret Latviju. Pozitīva attieksme bijusi vien dažās publikācijās – galvenokārt par Dziesmu un deju svētkiem un citām kultūras norisēm.
Visaktīvāk negatīvas publikācijas par Latviju izplatījuši tādi resursi kā "rubaltic.ru", "baltnews.lv" un "regnum.ru". Tomēr šīs vietnes no Latvijas reģistrētā apmeklējuma ziņā nebija konkurētspējīgas ar citiem Latvijas informācijas avotiem krievu valodā.
Divi visbiežāk izplatītie vēstījumi publikācijās bija:
- Latvija ir naidīgi noskaņota pret Krieviju, proti, piemēram, izplatās rusofobija, atdzimst fašisms, tiek falsificēta vēsture;
- Latvija neievēro cilvēktiesības un vēršas pret to aizstāvjiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
