Deputāta Ata Zakatistova ("KPV LV") un uzņēmēja Viestura Tamuža krimināllietas par krāpšanu lielā apmērā procesa virzītājs ir Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Māris Urbāns. Viņš ir arī deputāta Jura Juraša (JKP) krimināllietas par valsts noslēpuma izpaušanu prokurors.
Saeimas mandātu un ētikas komisijas sēdē Andrejs Judins (JV) pauda sašutumu, ka Juraša krimināllieta aizvien nav nodota tiesai. Judins skaidroja, ka brīdī, kad prokurors prasījis izdot Jurašu kriminālvajāšanai un viņš balsojis par izdošanu, viņam bijusi pārliecība, ka jau tad visi pierādījumi ir savākti un pēc nedēļas lieta tiks nodota iztiesāšanai.
Judins lūdza kolēģus 15. maija komisijas sēdē, kad deputāti runās nu jau par Saeimas deputāta Zakatistova izdošanu kriminālvajāšanai, prokuroram pajautāt arī par Juraša kriminālprocesu. Proti, lai prokurors izskaidro, vai toreiz bija pierādījumi vai nebija. Deputāts sacīja, ka, viņaprāt, prokuratūra rada lielu neskaidrību, retoriski arī vaicājot, ka nesaprot, cik ilgi prokuratūra grib "marinēt" šīs lietas.
Sēdes laikā deputāts Judins arī informēja komisiju, ka ir vērsies Ģenerālprokuratūrā, lai noskaidrotu iemeslus, kuru dēļ kopš Saeimas deputāta Juraša izdošanas kriminālvajāšanai – 31. janvārī – pirmstiesas kriminālprocess pret viņu vēl joprojām nav pabeigts.
Ģenerālprokuratūrā Judinam skaidroja, ka Jurašam apsūdzība tika izsniegta ar viņu saskaņotā datumā – 8. februārī. "Kopš minētā datuma kriminālprocesā regulāri ir veiktas izmeklēšanas darbības," skaidrots atbildē. Vēstulē uzsvērts, ka procesa virzītājam – prokuroram – ir noslodze "citu profesionālo pienākumu veikšanā".
"Termiņš, kādā kriminālprocess tiks nodots tiesai, atkarīgs no termiņiem, kādos Jurašs realizēs savas procesuālās tiesības, un tieši, sniegt liecības par izvirzīto apsūdzību iepazīties ar klasificētiem kriminālprocesa materiāliem," Judinam skaidrojusi Ģenerālprokuratūra.
Jau ziņots, ka Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ceturtdien vēl nelēma, vai virzīt balsojumā Saeimā jautājumu par parlamentārieša Zakatistova izdošanu kriminālvajāšanai. Komisija vienojās, ka par to tiks lemts sēdē 15. maijā, kad deputāti uzklausīs arī prokuroru.
Jau ziņots, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) marta beigās nosūtījis krimināllietas materiālus Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļai kriminālvajāšanas uzsākšanai pret uzņēmēju Viesturu Tamužu un Saeimas deputātu Zakatistovu.
Izmeklēšanā KNAB bija konstatējis, ka krāpšana, iespējams, izdarīta juridiskās personas interesēs līdz ar to kriminālprocesa ietvaros sākts process arī piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanai juridiskajai personai.
KNAB ieskatā abas aizdomās turētās fiziskās personas vienojušās par naudas izkrāpšanu no kādas citas juridiskās personas. Uzņēmējs Tamužs maldinājis juridiskās personas amatpersonas par Zakatistova konsultāciju nepieciešamību. Proti, līgums par konsultācijām noslēgts starp Zakatistova uzņēmumu "Per capita" un kompāniju "Eco Baltia", kurā Tamužs ir padomes priekšsēdētājs.
Taču KNAB kriminālprocesā secinājis, ka par līgumos noteiktajām konsultācijām samaksāts 26 620 eiro, taču patiesībā šādas konsultācijas nemaz nav sniegtas.
24. aprīlī, prokurors Saeimai nosūtīja lūgumu Zakatistovu izdot kriminālvajāšanai par Krimināllikuma 177. panta 3. daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu. Krimināllikuma 177. panta 3. daļa paredz atbildību par krāpšanu lielā apmērā.
Attiecībā uz uzņēmēju Tamužu prokurors jau aprīļa sākumā pieņēma lēmumu par viņa saukšanu pie kriminālatbildības pēc šī paša likuma panta.
Par krāpšanu lielā apmērā var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.
Pats Zakatistovs jau iepriekš žurnālistiem paudis, ka noliedz jebkādu vainu. Viņš vērtēja, ka viņam būs iespēja savu nevainību pierādīt tiesā, ja lieta līdz tai nonāks. Tāpat viņš atzina, ka, visticamāk, mandātu nenoliks, bet šis jautājums viņam vēl jāpārrunā ar ģimeni.