Politoloģe Iveta Kažoka norāda uz lielo konkurenci – salīdzinājumā ar 2014. gada vēlēšanām, ir audzis kandidējošo partiju skaits, un arī vairāk partijām ir izredzes pārvarēt 5% barjeru. "2014. gadā šādas partijas bija piecas, šogad es teiktu, ka 10 partijām ir reālas iespējas iekļūt Eiroparlamentā. 10 partijas, kas kandidē uz astoņiem mandātiem – tā ir ļoti sīva konkurence," izceļ Kažoka.
Līderisma ziņā šajās vēlēšanās ir nākuši papildspēki, kas cīnīsies par Latvijas krievvalodīgajiem iedzīvotājiem – uz EP kandidē Nils Ušakovs ("Saskaņa"), arī Tatjana Ždanoka un Andrejs Mamikins ir apvienojušies vienā sarakstā, kas stiprina Latvijas Krievu savienības (LKS) izredzes, uzskata Kažoka.
Viņa norāda, ka šogad vairs nebūs gadījums, kad "Vienotība" un Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK varētu dabūt atlikušos mandātus, jo šogad vērojama spēcīga konkurence no "Attīstībai/Par!", Jaunās konservatīvās partijas, Latvijas Reģionu apvienības un "Progresīviem". "Protams, arī Zaļo un zemnieku savienība ir jāņem vērā, jo, kā iepriekš varēja redzēt ar Ivetas Grigules piemēru, atsevišķos gadījumos viņi var arī pārvarēt vajadzīgo procentuālo barjeru, lai iegūtu mandātu," norāda Kažoka.
Šogad gandrīz katra partija ir centusies piesaistīt atpazīstamas sejas, par neparastu Kažoka minēja politologu, žurnālistu un publicistu pieplūdumu partijas kandidātu sarakstiem. Tieši tas, viņasprāt, ir iemesls sīvajai konkurencei, kas izpaudīsies ne tikai starp partijām, bet arī partiju iekšienē. "Dažas partijas var pretendēt uz diviem mandātiem, vai kādai tas izdosies – grūti teikt, vislielākās izredzes ir "Saskaņai" un "Jaunajai Vienotībai", bet arī šīm partijām nāksies sīvi pacīnīties, lai līdz tam nonāktu," uzskata Kažoka.
Viņa norāda, ka socioloģija nevar noteikt, cik daudz cilvēki jutīsies pietiekami motivēti, lai 25. maijā dotos vēlēt, jo tieši tas izšķirs vēlēšanu rezultātu. "Iepriekšējās vēlēšanās LKS knapi ieguva vienu mandātu, iegūstot 6% no vēlētāju balsīm. Ja būtu aktivitāte nedaudz lielāka, iespējams, ka LKS pie mandāta netiktu. Tas nozīmē, ka, jo motivētāki ir kādas partijas vēlētāji, jo lielākas izredzes vismaz vienu mandātu iegūt," norāda Kažoka.
Savukārt politologs Mārtiņš Hiršs norāda uz tendenci Rietumvalstīs, tai skaitā ASV – vēlēšanās kandidē cilvēki, kas ir savas jomas eksperti, piemēram, bijušais ASV prezidents Baraks Obama pirms ievēlēšanas bija jurists un pasniedzējs ASV universitātē. "Pagājušās vēlēšanās bija pāris kandidāti, kuri nav kautrējušies pateikt, ka darbs EP tāda papļāpāšana vien ir. Pašreizējo kandidātu latiņa un kvalifikācijas līmenis ir daudz augstāks," norāda Hiršs.
"Īpaši Kudors un Ijabs, kuri ir politikas pētnieki un komentētāji, savas jomas eksperti – ja tāds cilvēks pārstāv Latviju Eiroparlamentā, tas jau ir augsts līmenis," turpina politologs. Hiršs norāda, ka abi minētie "zina drēbi", un viņu pievienotā vērtība Latvijas pārstāvniecībai parlamentā būtu daudz augstāka nekā daudziem citiem, kuri nav tik spējīgi.
"Kopumā vidējais aritmētiskais līmenis kandidātu vidū noteikti iet uz augšu. Arī "Jaunās Vienotības" partijas viss rezervistu soliņš no pagājušajām vēlēšanām ir laba izvēle," komentē politologs. Reizē viņš arī norāda, ka šajās vēlēšanās ir arī citi ļoti spēcīgi kandidāti, kas pretendē uz astoņām Latvijai atvēlētajām vietām EP.
Jau vēstīts, ka EP vēlēšanām Latvijā pieteikti 16 partiju un partiju apvienību deputātu kandidātu saraksti. Uz astoņām Latvijas deputātu vietām EP pretendēs 246 deputāti kandidāti.
Trīspadsmit kandidātu sarakstos iekļauts lielākais iespējamais deputātu kandidātu skaits – 16 kandidāti, divos kandidātu sarakstos ir 15 kandidātu, bet vienā sarakstā – 8 deputātu kandidāti. Salīdzinājumam 2014. gada EP vēlēšanām tika pieteikti 14 deputātu kandidātu saraksti un 170 deputātu kandidāti.
Ar visiem EP vēlēšanām iesniegtajiem deputātu kandidātu sarakstiem, priekšvēlēšanu programmām, ziņām par kandidātiem un statistiku iespējams iepazīties CVK EP vēlēšanu vietnē.
EP vēlēšanas notiks 25. maijā.