Talkojot 1422 vietās Latvijā un ārpus tās, visrosīgākie Lielās talkas dalībnieki bijuši Pierīgā, informēja Lielās Talkas sabiedrisko attiecību pārstāve Gita Sauka.
Viņa piebilst, ka talkotāji ir aktīvi ikvienā Latvijas nostūrī, jo šogad tika pieteiktas 1422 talkošanas vietas, no kurām 10 bija ārpus Latvijas.
Piemēram, šī ir pirmā reize, kad Skotijā dzīvojošie latvieši piedalās Lielajā talkā. Ziemeļskotijas pilsētas Aberdīnas apkaimē talka notiks rītdien, kad kopīgiem spēkiem paredzēts sakopt apkaimes netīrāko vietu.
Lai gan talka oficiāli noslēdza plkst.15, no pieredzes zināms, ka talkotāji bieži vien darba lauku atstāj jau tumsai tuvojoties, jo darba ir patiesi daudz. "Tāpēc visus, kuri vēl nav paguvuši pievienoties kādai talkai, aicinām to darīt," teikts paziņojumā presei.
Jau ziņots, ka akcijas svinīgās atklāšanas pasākums notika 11. novembra krastmalā plkst. 9 pie Lielā Kristapa skulptūras. Tajā piedalījās Lielās talkas vadītāja Vita Jaunzeme, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP).
Pēc svinīgā atklāšanas pasākuma premjers devās sakopt Valsts sociālās aprūpes centra "Rīga" filiāles "Rīga" teritoriju, bet Pūce piedalījās Salaspils Botāniskā dārza sakopšanas darbos.
Lielās talkas patrons, Valsts prezidents Raimonds Vējonis un Iveta Vējone šogad kopā ar Latvijas Skautu un gaidu vienībām talkoja Tukuma novadā.
Dienas sākumā Valsts prezidents un kundze Tukuma novada Sēmes pagastā piedalījās Zigfrīda Annas Meierovica piemiņas vietas sakopšanā, kā arī Z.A. Meierovica piemiņas takas labiekārtošanā. Savukārt pēc tam Valsts prezidents ar kundzi devās uz Tukumu, kur Ernesta Birznieka-Upīša 1. pamatskolas pagalmā Valsts prezidents iestādīja koku.
Savukārt Dabas aizsardzības pārvaldes darbinieki kopā ar jaunatnes centra "Mērķis" dalībniekiem, kā arī Vidzemes brigādes zemessargiem, Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes karavīriem un sabiedroto bruņoto spēku pārstāvjiem sakopa Siguldas Lakstīgalu gravu.
Desmit gadu garumā Lielajā talkā kopumā ir piedalījušies aptuveni 500 000 dalībnieku, un talkojuši latvieši ir arī citās pasaules valstīs. Atkritumu daudzums ir vairāk nekā par pusi samazinājies, salīdzinot ar 2008. gadu; 2018. gada talkā tas jau bija samazinājies uz pusi, salīdzinot ar 2017. gadu.
Daudzviet pašvaldību teritorijās vairs nav atrodami atkritumi, tāpēc talkas vietās tiek organizētas apkārtnes labiekārtošanas un koku stādīšanas talkas. Lielās talkas organizatori uzskata, ka šie fakti ir apliecinājums tam, ka Lielā talka ir konsekventi virzījusies izvēlētā mērķa - tīras un zaļas valsts virzienā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
