Satversmes tiesa (ST) pirmdien, 29. aprīlī, ierosinājusi lietu par normām, kas Saeimas deputātam, pret kuru uzsākta kriminālvajāšana, liedz piedalīties Saeimas darbā, portāls "Delfi" uzzināja ST.
Lieta ierosināta par Saeimas kārtības ruļļa 17. panta otrās daļas un 19. panta atbilstību Satversmes 92. panta otrajam teikumam un 101. panta pirmajam teikumam.
Lieta ierosināta pēc Saeimas deputāta Jura Juraša (JKP) pieteikuma. Saeima ar 31. janvāra lēmumu piekritusi kriminālvajāšanas sākšanai pret viņu. Līdz ar to kopš šā brīža viņam liegtas tiesības piedalīties Saeimas darbā un ierobežotas tiesības saņemt atalgojumu.
Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka tādējādi apstrīdētās normas pārkāpj nevainīguma prezumpcijas principu un nesamērīgi ierobežo viņam Satversmē garantētās pamattiesības pildīt valsts dienestu.
Pieteikuma iesniedzēja ieskatā, pamattiesību ierobežojums nav piemērots, lai sasniegtu tā leģitīmos mērķus – nodrošināt demokrātiskas valsts iekārtas aizsardzību un netraucētu kriminālprocesa norisi. Netraucētu kriminālprocesa norisi varot nodrošināt ar pamattiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem – Kriminālprocesa likumā paredzētajiem drošības līdzekļiem, tostarp noteiktas nodarbošanās aizliegumu. Sabiedrība arī negūstot labumu no šāda ierobežojuma, jo tas liedzot īstenot tautas izvēli par tās priekšstāvi, uzskata pieteicējs.
Saeimas kārtības ruļļa 17. panta otrā daļa paredz, ka, Saeimai piekrītot kriminālvajāšanas sākšanai pret Saeimas deputātu, attiecīgais parlamentārietis zaudē tiesības piedalīties Saeimas un tās komisiju, kā arī citu to institūciju sēdēs, kurās Saeima viņu ir ievēlējusi vai apstiprinājusi, līdz kriminālvajāšanas izbeigšanai vai līdz brīdim, kad stājas spēkā notiesājošs tiesas spriedums. Šajā laikā prokuratūrai un tiesai ir tiesības piemērot attiecīgajam Saeimas loceklim visus kriminālprocesuālajos likumos noteiktos piespiedu līdzekļus.
Saeimas kārtības ruļļa 19. pants savukārt paredz, ka deputāts, kurš izdots kriminālvajāšanas sākšanai, atstādināšanas laikā zaudē tiesības uz paredzēto kompensāciju, bet mēnešalgu viņam izmaksā 50% apmērā. Ja deputātam tiek piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums, viņam uz apcietinājumā pavadīto laiku tiek pārtraukta arī mēnešalgas izmaksa. Ja krimināllieta izbeigta, nekonstatējot deputāta vainu, vai arī deputāts tiek attaisnots, viņš saņem visu par atstādināšanas laiku viņam neizmaksāto mēnešalgu, kā arī kompensācijas.
Satversmes 92. panta otrais teikums savukārt nosaka, ka ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu. Satversmes 101. panta pirmais teikums paredz, ka ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu.
ST uzaicinājusi Saeimu līdz 1. jūlijam iesniegt ST atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.
Lietas sagatavošanas termiņš ir 29. septembris. Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lemj pēc lietas sagatavošanas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
