Stājas spēkā likums trauksmes cēlēju aizsardzībai  (115)

Darbs pie trauksmes celšanās mehānisma izveides Latvijā aizsākās 2014. gadā.

Valsts kanceleja (VK) iepriekš uzsvērusi, ka trauksmes celšana pēdējo 20 gadu laikā pasaulē kļūst arvien aktuālāka. Līdzīgi trauksmes celšanas likumi pēdējos gados pieņemti Beļģijā, Īrijā, Slovākijā, Nīderlandē, Francijā, Zviedrijā, Lietuvā. Eiropas Komisija arī izstrādājusi Eiropas Savienības trauksmes celšanas direktīvas projektu.

Jaunais likums tiesības celt trauksmi paredz fiziskajai personai, ja attiecīgā informācija par pārkāpumiem vai apdraudējumu gūta saistībā ar darba pienākumu veikšanu un persona to uzskata par patiesu.

Viens no galvenajiem Trauksmes celšanas likuma uzdevumiem ir pasargāt trauksmes cēlējus un viņu radiniekus no iespējamām nelabvēlīgām trauksmes celšanas sekām, nodrošinot identitātes aizsardzību, aizsardzību pret trauksmes celšanas dēļ radītām nelabvēlīgām sekām, valsts nodrošinātu juridisko palīdzību, atbrīvošanu no tiesāšanās izdevumu samaksas civilprocesā un valsts nodevas samaksas administratīvajā procesā tiesā, pagaidu aizsardzību civilprocesā un administratīvajā procesā tiesā, atbrīvošanu no juridiskās atbildības, atbilstīgu atlīdzinājumu par zaudējumiem vai personisko kaitējumu, arī morālo kaitējumu, un konsultācijas par savu tiesību aizsardzību.

Trauksmes celšanas likums paredz, ka visās iestādēs un uzņēmumos, kuros ir vismaz 50 darbinieku, no 1. maija ir jāievieš iekšējā trauksmes celšanas sistēma, kur vērsties, redzot likumu pārkāpumus darba vietā.

Ja šādas sistēmas darbavietā nav vai arī cilvēks nav pārliecināts, ka tā palīdzēs, iespējams informēt tieši kompetentās iestādes atkarībā no novērotā pārkāpuma veida.

Katrā atbildīgajā iestādē no 1. maija būs trauksmes celšanas kontaktpersona. Iestāžu kontaktpersonu saraksts un trauksmes celšanas iesniegumu veidlapas būs pieejamas interneta vietnē "trauksmescelejs.lv" līdz ar likuma stāšanos spēkā.

Par trauksmes celšanu neuzskatīs ziņojumu, kurā apzināti sniegtas nepatiesas ziņas, informāciju, kas satur valsts noslēpumu, kā arī personīgu interešu aizskārumu.

Piemēram, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir publiskojis infografiku, kurā izskaidrots par kādiem gadījumiem trauksmes cēlēji aicināti ziņot KNAB.