Satversmes aizsardzības birojs (SAB) pabeidzis pārbaudi un nolēmis diviem valdības ministriem izsniegt speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpumu, aģentūra LETA noskaidroja SAB.
Abi ministri, par kuriem pārbaudes pabeigtas, par SAB lēmumu oficiāli vēl nav informēti, jo biroja vēstules adresātus vēl nav sasniegušas, norādīja SAB.
Savukārt vēl divu ministru pārbaudes termiņš ir pagarināts. Arī šo amatpersonu vārdus birojs neatklāj.
Jau vēstīts, ka pielaidi valsts noslēpumam vēl nav saņēmusi labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV), iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV), ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV), kā arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP).
Iekšlietu ministra padomnieks Kārlis Miksons teica, ka ministrs līdz 5. maijam ir atvaļinājumā, bet patlaban nav informācijas par SAB pieņemto lēmumu.
Arī Petravičas padomniece Liesma Kalve teica, ka ministrei patlaban nav informācijas par SAB lēmumu.
Tāpat arī informācijas par SAB lēmumu nav vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem (AP), norādīja ministra pārstāve Agnese Vārpiņa.
Pārējiem valdības ministriem jau iepriekš SAB izsniedzis pielaidi.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš iepriekš pauda, ka gadījumā, ja kāds no ministriem saņemtu atteikumu pielaidei valsts noslēpumam, viņa vietā, iespējams, būtu jāmeklē cits ministrs.
Kariņa valdību Saeima apstiprināja 23. janvārī.
Likums paredz, ka pārbaudes maksimālais termiņš ir trīs mēneši, taču nepieciešamības gadījumā to var pagarināt vēl uz trīs mēnešiem. Negatīvu SAB lēmumu var pārsūdzēt ģenerālprokuroram, un pēc tam arī tiesā, līdz ar to kopējais termiņš, kurā izskata šādus jautājumus, pēc Satversmes tiesas sprieduma pielaižu jautājumā ir pieaudzis.
Likumā minēti septiņi punkti, kāpēc personai tiek liegta pieeja konfidenciāliem, slepeniem un sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem. Likums paredz, ka pielaidi nevar izsniegt, piemēram, ja personas rīcībspēja ir ierobežota likumā noteiktajā kārtībā. Tāpat pielaidi nevar izsniegt, ja persona bijusi PSRS vai kādas ārpus NATO un ES esošas dalībvalsts drošības dienesta darbinieks vai aģents.
Pieeja valsts noslēpuma objektiem tiek liegta arī personai "par kuru pārbaudes gaitā ir konstatēti fakti, kas dod pamatu apšaubīt tās uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu", kā arī personai, kurai konstatēti psihiski un uzvedības traucējumi, tai skaitā traucējumi alkohola vai narkotiku lietošanas dēļ.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
