Pūce apturēs Jelgavas lēmumu aptaujāt iedzīvotājus; pret Ikšķili vērsies policijā  (232)

Rīkojumu attiecībā uz Jelgavas novada domes lēmuma apturēšanu ministrs gatavojas parakstīt šodien. Pēc viņa teiktā, līdzīgi kā Ikšķiles gadījumā, arī Jelgava nav likuma ietvaros izstrādājusi nolikumu par aptaujas rīkošanu. "Ministrijas eksperti pašvaldībām vairākkārt ir norādījuši, kādā veidā viņi drīkst šīs aptaujas organizēt. Šādas formas ir un pašvaldībām ir visas iespējas tās īstenot," teica ministrs.

Vienlaikus viņš norādīja, ka pašvaldību vidū jau tagad ir arī vairāki "labie piemēri", kad aptaujas tiek rīkotas atbilstoši normatīvajiem aktiem.

Kā piemēru ministrs minēja Rugājus un Ozolniekus, kur aptauju organizēs kā sabiedrisko apspriešanu vai socioloģisko aptauju. "Mums nav pilnīgi nekādu iebildumu pret šādām aktivitātēm, taču tām ir jānotiek atbilstoši likumam, un šāda iespēja pašvaldībām ir," sacīja Pūce.

25. aprīlī VARAM apturēja Ikšķiles novada domes lēmumu, kas paredz rīkot iedzīvotāju aptauju ar mērķi noskaidrot viedokli par iespējamo novada pievienošanu citai administratīvai teritorijai.

Tomēr, neraugoties uz VARAM rīkojumu, pašvaldība aptauju vienalga ir sākusi. Komentējot vietvaras rīcību, Pūce atklāja, ka vērsies tiesībsargājošajās iestādēs, lai tās izvērtē, vai pašvaldība neizmanto budžeta līdzekļus mērķiem, kurus likums tām neparedz. Šādi rīkoties ministrija esot gatava arī saistībā ar citām pašvaldībām.

Kā ziņots, Jelgavas novadā no 7. maija līdz 21. maijam plānota iedzīvotāju aptauja, lai noskaidrotu pēc iespējas plašāku iedzīvotāju viedokli saistībā ar VARAM prezentēto plānu administratīvi teritoriālajai reformai, kas paredz Jelgavas novadu apvienot ar Ozolnieku novadu un Jelgavu.

Jelgavas novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas Dace Kaņepone iepriekš norādīja, ka tai nav izprotama Pūces "visnotaļ agresīvā nostāja" pret iedzīvotāju viedokļa apzināšanu un aptaujas organizēšanu. "Pašvaldība ne reizi nav norādījusi, ka aptaujai būs referenduma vai vēlēšanu spēks, ka iedzīvotāju viedoklim būs galīgā noregulējuma raksturs," klāstīja Kaņepone.

Ņemot vērā to, ka pašvaldības paustais viedoklis reformas kontekstā ilgtermiņā ietekmēs visus vietējos iedzīvotājus, loģisks solis pirms vienotas nostājas paušanas būtu noskaidrot novadnieku domas, uzskata novada pašvaldība. Kaņepone arī norādīja, ka iedzīvotājiem ir tiesības piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, tāpēc pašvaldību vēlme komunicēt ar saviem iedzīvotājiem ir pašsaprotama un nevar būt pretlikumīga. Aptaujā gūtie rezultāti sniegšot iespēju formulēt kopējo nostāju, ko paust administratīvi teritoriālās reformas idejas autoriem, tiekoties ministra Pūces solītajās konsultācijās ar pašvaldībām un iedzīvotājiem.

Pēc VARAM paustā, vietvaru lēmumi par aptaujas organizēšanu nepārprotami pārkāpj normatīvajos aktos noteiktās pašvaldību pilnvaras, jo saskaņā ar likumu "Par pašvaldībām", vietvara var organizēt, piemēram, publisko apspriešanu, bet tikai par pašas pašvaldības autonomās kompetences jautājumiem.

"Ne šis likums, ne arī citi normatīvie akti neparedz domei tiesības rīkot aptauju, kas pēc savas formas atgādina iedzīvotāju piedalīšanos vēlēšanās vai vietējā referendumā un saistoša lēmuma pieņemšanā. Arī uzdotais jautājums "Vai Jūs esat par Ikšķiles novadu kā patstāvīgu Latvijas Republikas administratīvo teritoriju" rada maldinošu iespaidu, ka iedzīvotāji piedalās lēmuma pieņemšanā par administratīvi teritoriālo reformu," pauž VARAM, norādot, ka Latvijā spēkā esošais tiesiskais regulējums neparedz pašvaldībām tiesības rīkot vietējos referendumus.

Latvijas Pašvaldību savienība nosūtījusi vēstuli Pūcem, kurā ministram norāda, ka viņa rīkojuma saturs rada bažas par demokrātijas principu un cilvēktiesību ievērošanu, jo iedzīvotājiem nedrīkst aizliegt paust savu viedokli.