Zēnu deviņus gadus aizmirst Ainažu psihoneiroloģiskajā slimnīcā, ziņo 'de facto'  (243)

LTV vēsta, ka Juris (vārds mainīts) piedzima neilgi pēc Latvijas neatkarības atgūšanas. No sava dēla tēvs bija atteicies jau tūliņ pēc viņa dzimšanas. Zēna mamma bija jauna, bez izglītības, bez darba un bez mājām. Sievietes vienīgais ienākumu avots bija ubagošana un viņa ubagoja arī kopā ar bērnu, kas arī kļuva par galveno iemeslu tolaik trīsgadīgā puisēna atņemšanai. "Es vēl tagad atceros, ka viņš šausmīgi raudāja, kad viņu veda prom. Es gāju visur kur, visās iestādēs. Tas neko nedeva," atceras Jura mamma.

"de facto" vēsta, ka Juris aizvests uz Rīgas 258. bērnudārzu – patversmi. Mamma viņu apciemojusi no pašas pirmās dienas, līdz pēc trim gadiem viņai ticis pateikts, ka Juri adoptēšot bagāta ģimene. Juri adoptējis vientuļš vīrietis – tālo reisu jūrnieks, kurš, kā vēsta raidījums, bez juridiska pamata dzīvoja kopā ar šķirtās sievas dēlu – pusaudzi. Vīrietim ticis atļauts pieņemt septiņgadīgu puiku. Raidījums vēsta, ka adopcijas procesu apēno aizdomas par korupciju.

"Viņš bija jūrnieks, viņš bieži vien brauca reisos un es paliku viens pats. Viņš man aizliedza pie durvīm iet, pacelt telefona klausuli. Turēja badā, es bēgu no mājām," stāsta Juris. Viņš pie adoptētāja nodzīvojis pusotru gadu.

"de facto" vēsta, ka vairākas iestādes savstarpēji nesaistīti Valsts policijai ziņojušas par aizdomām, ka adoptētājs Juri seksuāli izmantojis, ka bijis pret viņu vardarbīgs. Taču valsts policijā seksuālā vardarbība nav izmeklēta, visi ap gadsimtu miju iesniegtie iesniegumi pazuduši.

Tieši ap šo laiku Jura dzīvē sācies vēl smagāks posms – nokļūšana psihoneiroloģiskajā slimnīcā. Pārdzīvotā dēļ gandrīz 20 gadus vēlāk viņš ieradies Tiesībsarga birojā meklēt palīdzību. Birojs secinājis, ka palīdzības vietā, bērna ciešanas tikušas vairotas. "Pirmajās nedēļās parādījās viņa tāda neatbilstoša uzvedība, kas bija sekas adoptētāju ģimenē pārciestajai vardarbībai. Viņu ievietoja psihoneiroloģiskajā slimnīcā," LTV stāstīja Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere.

1999. gada nogalē tobrīd astoņus gadus vecais zēns ievietots psihoneiroloģiskajā slimnīcā Jelgavā, vēlāk pārvests uz stacionāru Rīgā, līdz 2000.gada vidū nokļuvis bērnu Psihoneiroloģiskajā slimnīcā "Ainaži". No esošajiem dokumentiem tiesībsarga birojs izdarījis secinājumu, ka Ainažu slimnīca Jurim kļuva par dzīvesvietu nākamajiem gandrīz deviņiem dzīves gadiem. Juri tur vienkārši izsakoties aizmirsa, secina raidījums.

Pa šo laiku ar tiesas spriedumu Jurim tika atcelta adopcija. Tiesībsarga birojā raidījumam norādīts – bāriņtiesai būtu bijis jāieceļ likumiskais pārstāvis jeb aizbildnis. Bērnam tobrīd bijuši dzīvi vecāki un dzīvas arī abas vecmāmiņas. Rīgas bāriņtiesa viņus par notikušo neinformēja. "Es biju svētā pārliecībā, ka viņš dzīvo ļoti labā, pārtikušā ģimenē un ka viņam viss ir vislabākajā kārtībā," raidījumam teikusi Jura mamma.

Juris raidījumam stāstījis par piedzīvoto vardarbību. Viņš atzinis, ka īpaši smagas bijušas attiecības ar citiem pacientiem. "Sita, ar aukstu dušu aplēja bieži, spīdzināja," stāstījis Juris. Ar "spīdzināšanu" viņš domājis seksuālu vardarbību, vēsta LTV.

"de facto" ziņo, ka Juris atzinis – sūdzēties nebija vērts. Valsts policijā raidījumam apstiprināts, ka pašlaik Juris atzīts par vienu no cietušajiem kriminālprocesā par piedzīvoto slimnīcā "Ainaži", arī par piedzīvoto adoptētāja ģimenē nesen uzsākts kriminālprocess.

Uz izmeklēšanas laiku no amata atstādinātā "Ainaži" vadītāja Ilona Balode raidījumam teikusi, ka neatceras puisi, kas iestādē nodzīvojis gandrīz deviņus gadus: "Es nevaru to komentēt, es neatceros."

Uzreiz pēc "Ainažiem" Juris ievietots bāreņu rehabilitācijas centrā "Marsa gatve". Tur viņam, pēc konsultācijām ar ārstu, atcelta spēcīgu medikamentu lietošanu agresivitātes mazināšanai.

Tāpat atklājies, ka šobrīd gandrīz pilngadīgais Juris nepazīst ne gadalaikus, ne burtus, ne ciparus. Neviens viņu pat nebija mēģinājis skolot. Tieši neiegūtā pamatizglītība, pašlaik ir lielākais klupšanas akmens Jura dzīvē. Viņam ir gandrīz neiespējami atrast darbu.

Rīgas bāriņtiesas vadītājs Aivars Krasnogolovs atzīst, ka Jurim nodarītais ir būtisks pārkāpums, taču tā kā tajā laikā Latvijā vēl tikai veidojās izpratne par bērna tiesībām, mainījās likumi, bāriņtiesa par notikušo ar Juri nevarot uzņemties atbildību.

"Protams, ka šībrīža situācijā ir pilnīgi skaidrs, ka bija jāveic kaut kādas noteiktas darbības. Vērsīšu uzmanību, ka tieši tajā laikā Bāriņtiesu likums vēl nebija, administratīvais process vēl nebija, pārsūdzības kārtība nebija," raidījumam skaidrojis Krasnogolovs.

Juris, atrodoties "Ainažos", pēc tēva nāves daudzus gadus nav saņēmis apgādnieka zaudējuma pensiju, kas viņam pienācās. Un arī šobrīd valsts nesteidzoties to kompensēt. Likums to liedzot izmaksāt par tik lielu laika periodu. Labklājības ministrija uzskata, ka tas jākompensē Rīgas pašvaldībai, atzīmē "de facto".

Jau vēstīts, ka policijas izmeklētajā kriminālprocesā par, iespējamu, vardarbību bērnu psihoneiroloģiskajā slimnīcā "Ainaži" figurē astoņi cietušie un viens iespējamais noziedznieks.

Policija kriminālprocesu sāka 2018. gada sākumā.

Iepriekš tiesībsargs un Veselības inspekcija (VI) konstatēja pārkāpumus šajā slimnīcā. Pārkāpumi bija saistīti arī ar ārstniecības personāla, iespējams, neatbilstošu rīcību saistībā ar pacientu fiksāciju.