Latvija varētu nepieņemt īpašnieces dāvināto Gaiziņkalna virsotni  (250)

Gaiziņkalna īpašniece Inese Apele plāno ierasties Latvijā, lai turpinātu šobrīd strupceļā nonākušās sarunas. Ja neizdosies vienoties par kompromisu, par jomu atbildīgais vides attīstības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) pieļauj, ka dāvinājumu Latvija varētu arī nepieņemt, vēsta raidījums.

Kā ziņo raidījums, vispirms secināts, ka virsotne, kuras platība ir nepilns hektārs, ir pārāk maza, lai to nodalītu no kopējā vairāku desmitu hektāru plašā īpašuma, turklāt nodalīšana maksā naudu. Tā kā dāvinājums valstij nozīmīgs, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) tam radusi risinājumu, taču kalna īpašnieki izvirzījuši jaunus nosacījumus, kuru izpilde prasītu lielus ieguldījumus.

"Vienkāršus dāvinājumus mēs pieņemam ļoti ātri. Toties šis dāvinājums ir ar gana sarežģītiem nosacījumiem – ka kalnā jābūt Tālavas taurētāja skulptūrai, "Saules pulkstenim", karogam, līdz ar to viss tas process ir kļuvis sarežģītāks," "LNT ziņām" skaidrojis Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) ģenerāldirektors Juris Jātnieks.

Raidījums atzīmē, ka, piemēram, Tālavas taurētāja skulptūras izmaksas tiek lēstas 50 000 eiro, vides objekta "Saules pulkstenis" izmaksas – 150 000 eiro, skatu torņa būvniecības izmaksas tiek rēķinātas vismaz 3 miljonu eiro robežās. Turklāt uz virsotnes atrodas daļa slēpotāju pacēlāja, par kura nojaukšanu prasīti 70 000 eiro.

Pagaidām ir izpildīts tikai viens dāvinātājas nosacījums – uzstādīts masts Gaiziņkalna virsotnē, kurā plīvo sarkanbaltsarkanais karogs. Par to gādājusi vietējā Madonas novada pašvaldība. Kad šeit sliesies skatu tornis, tad karogam jāplīvo tornī – tā pieprasījusi kalna īpašniece.

Pašvaldības vadītājs atzīst, ka priecātos, ja Gaiziņkalns piederētu valstij, jo tā jau pieder tautai kā simbols, taču šis dāvinājums un izpratne par to, par kādu cenu šis dāvinājums tiks veikts, ir pretrunīgs. "Mēs varam diskutēt, vai tas ir daudz, vai maz, vai tas mums ir vajadzīgs, taču dāvinātājam ir kaut kāds pamats. Esmu dzirdējis, ka tā ir viņas tēva griba, kādai ir jāizskatās Gaiziņkalna virsotnei," LNT ziņām skaidrojis Madonas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Zigfrīds Gora.

DAP tikmēr liek cerības uz ziedotāju atsaucību. "Ja būs izpratne par to, ka to mums vajag, ka tas tiešām ir mūsu nacionālās nozīmes objekts, mēs katrs kā Likteņdārzā aiznesīsim to akmeni, tā katrs ieguldīsim savu artavu Gaiziņkalna virsotnes tapšanā," norādījusi DAP ģenerāldirektora vietniece Vita Robalte.

Tikmēr Pūce uzsvēris, ka Gaiziņkalns valsts īpašumā nonāks tikai gadījumā, ja pusēm izdosies vienoties par saprātīgu kompromisu. "Protams, mēs esam ieinteresēti un ja privātpersona valstij to vēlas dāvināt, ar lielu pateicību mēs pieņemtu un segtu juridiskās izmaksas un, protams, esam ieinteresēti attīstīt tur infrastruktūru. Bet konkrētu ieguldījumu novērtējums, to veikšanas vajadzības noteikšana, tas ir jautājums, kas ar privātpersonu ir jāpārrunā. Vai tiešām viņa to uzskata par nepārvaramu nosacījumu, ka tur tieši tādi ieguldījumi ir jāveic un arī darbības – kādām dziesmām tur ir jāskan? Šie visi kļūst par uzlikumiem, kas pēc tam būs valsts saistības, tāpēc valstij ir jānovērtē, vai tā vispār spēs to nodrošināt? Tas nav tikai naudas jautājums, vai mums tur pastāvīgi būs jātur policijas ekipāža," skaidrojis Pūce.

Uz "LNT ziņu" jautājumu, kā valsts rīkosies, ja no šīm prasībām īpašniece neatteiksies, Pūce norādījis, ka valsts šo dāvinājumu nepieņems: "Mēs neņemsim mantu, nē."

Ņujorkā sazvanīta Gaiziņkalna īpašniece Inese Apele "LNT ziņām" pastāstījusi, ka plāno drīzumā ierasties Latvijā, lai turpinātu šobrīd strupceļā nonākušās sarunas un ir gatava kompromisiem. "Ja viņi grib atteikties – ok, bet es katrā laikā esmu ar mieru runāt un redzēt, ko mēs varam izdarīt, mēs taču varam visu pārrunāt. Mani nosacījumi bija tikai tas, ko es gribu redzēt. Es vispār neteicu, ka Latvijai tas jādara. Ja valstij nav naudas, tad nav naudas. Cerēju, ka tad ar ziedojumiem piedalītos cilvēki. Ja tiešām Latvijā nevienam neinteresēs, tad būtu ļoti žēl," skaidrojusi Apele.

Attiecībā uz pacēlāju slēpošanas trases galā sieviete ir gatava dažādiem risinājumiem. "Pacēlāju nopirku, uzliku. Es dāvinu, dodu visu, bet gribu, lai samaksā par maniem izdevumiem, viņi var ņemt nost. Ja valsts nevar atļauties, lai dod, cik var, lai sniedz savu priekšlikumu," saka Gaiziņkalna īpašniece.

Gaiziņš ir Latvijas augstākā virsotne. Turklāt pārmērīšanā konstatēts, ka tas ir augstāks nekā līdz šim domāts. Tā oficiālais augstums ir 311,94 metri virs jūras līmeņa.