Koalīcijas deputāti oficiāli izvirza Levita kandidatūru Valsts prezidenta amatam  (204)

Iesniegumu par Levita izvirzīšanu parakstījuši vairāki koalīcijas deputāti: Raivis Dzintars (NA), Ināra Mūrniece (NA), Juta Strīķe (JKP), Dagmāra Beitnere-Le Galla (JKP), Daniels Pavļuts (A/P), Vita Tērauda (A/P), Artuss Kaimiņš ("KPV LV"), Aldis Blumbers ("KPV LV"), Arvils Ašeradens (JV) un Ainars Latkovskis (JV).

Vēstīts, ka Valsts prezidenta kandidatūru pieteikšana sākusies ceturtdien, 9. maijā.

Levits ir pirmais oficiāli izvirzītais pretendents uz šo amatu.

Ziņots, ka 15. aprīlī koalīcijas partijas sadarbības sanāksmē vienojās par kopīgu atbalstu Eiropas Savienības Tiesas tiesnesim Levitam Valsts prezidenta amatā.

"Par" Levitu kā Valsts prezidentu ir gatava balsot "Jaunā Vienotība", "Attīstībai/Par!", Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" (NA) , Jaunā konservatīvā partija (JKP), savukārt, cik daudz jāvārdu Levits iegūs no partijas "KPV LV", nav skaidrs. Iepriekš seši deputāti no "KPV LV" pauda atbalstu Levitam.

""KPV LV" frakcijas deputātiem netiks uzspiests atbalstīt vai neatbalstīt kādu kandidatūru, tā ir viņu pašu izvēle. Viņi paši balsos pēc savas sirdsapziņas," iepriekš pauda "KPV LV" deputāts Artuss Kaimiņš.

Levits dzimis 1955. gadā. Viņš 1982. gadā beidzis Hamburgas Universitātes Juridisko fakultāti, bet 1985. gadā – Hamburgas Universitātes Sabiedrisko zinātņu un filozofijas fakultāti.

Viņš ir jurists un kopš 2004. gada Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis. Karjeras laikā Levits bijis Latvijas vēstnieks Vācijā, Austrijā, Ungārijā un Šveicē, kā arī Ministru prezidenta biedrs, tieslietu ministrs un Saeimas deputāts. No 1995. līdz 2004. gadam bija tiesnesis Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

Levits ir 1990. gada 4. maija Neatkarības deklarācijas līdzautors, kā arī darbojies Satversmes preambulas projekta izstrādē. Pērn Levits ieguva titulu "Gada Eiropas cilvēks Latvijā".

Levits bija prezidenta amata kandidāts arī 2015. gadā, taču toreiz koalīcija nebija vienojusies par atbalstu vienam kandidātam. Viņu augstajam amatam virzīja Nacionālā apvienība. Tomēr 2015. gadā Valsts prezidenta amatā Saeima ievēlēja esošo Valsts prezidentu Raimondu Vējoni.

Saskaņā ar likumu par Valsts prezidentu var ievēlēt Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu dienā ir sasniedzis 40 gadu vecumu.

Valsts Prezidentu ievēlē, atklāti balsojot, ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļu balsu vairākumu. Vēlēšanas notiek kārtās, ja pirmajā vēlēšanu kārtā neviens kandidāts nav ieguvis ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, tad par visiem kandidātiem tiek balsots otrreiz. Ja arī tad neviens netiek ievēlēts, vēlēšanas turpina, izslēdzot ikvienā turpmākajā vēlēšanu kārtā to kandidātu, kas iepriekšējā kārtā ieguvis vismazāk balsu.

Ja vēlēšanu pēdējā kārtā neviens nav ieguvis ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, tiek rīkotas jaunas vēlēšanas.

Valsts prezidentu Saeima ievēlē uz četriem gadiem. Viena un tā pati persona nevar būt par Valsts prezidentu ilgāk kā astoņus gadus no vietas.

Jāatgādina, ka šogad pirmo reizi Valsts prezidents tiks ievēlēts atklāti. Līdz 2019. gadam, kad stājās spēkā Satversmes grozījumi, Valsts prezidents bija vienīgā amatpersona, kuru Saeima ievēlēja aizklātā balsojumā.

Kandidatūras Valsts prezidenta amatam iesniedzamas Saeimas Prezidijam rakstveidā ne agrāk kā 60 dienas un ne vēlāk kā 55 dienas pirms esošā Valsts prezidenta pilnvaru laika beigām. Pašreizējā Valsts prezidenta pilnvaras beigsies 7. jūlijā.