Rīgas Valsts 1. ģimnāzija
Foto: LETA
Trešdien, 8. maijā, jaunieši vecumā no 16 līdz 17 gadiem brīvprātīgi atdeva savu balsi digitālajās Eiroparlamenta pirmsvēlēšanās. Viņiem Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja un "Manabalss.lv" pilotprojekta ietvaros bija iespēja pirmo reizi dzīvē gūt vēlēšanu simulācijas pieredzi, no 16 sarakstiem izvēloties sev tuvāko, ievelkot krustiņus vai veicot svītrojumus par kandidātiem.

Jauniešu pirmsvēlēšanu rezultāti daļēji atspoguļo nākotnes elektorāta viedokli par dažādām partijām, uzskata projekta autori.

No aptuveni 1000 jauniešu, izmantojot organizācijas "ManaBalss" izveidoto digitālās balsošanas rīku, pirmsvēlēšanās nolēma piedalīties vairāk nekā 400 skolēnu, kas vienas dienas laikā izdarīja savu izvēli. Pilotprojekta skolas: Rīgas Valsts vācu ģimnāzija, Rīgas Valsts 1. ģimnāzija, Ogres tehnikums, Rīgas Mākslas un mediju tehnikums, Rīgas Teikas vidusskola, Mārupes vidusskola. Projektā piedalījās 16 un 17 gadus veci jaunieši.


Skolēniem bija nepieciešama iepriekšēja reģistrācija, lai katra balss būtu ar stingru autorizāciju, bet paši balsojumi notika anonīmi ‒ tieši tāpat, kā īstajās vēlēšanās. Lai izstrādātu vēlēšanu sistēmu analogu valstī pieņemtajai vēlēšanu sistēmai, notika arī konsultācijas ar Centrālo vēlēšanu komisiju (CVK). Visa datu apstrādes sistēma, kā apgalvo rīkotāji, ir izstrādāta precīzi pēc CVK instrukcijām.

Izmantojot digitālās pirmsvēlēšanas iespējas, jauniešiem, neatkarīgi no vietas, kur viņi attiecīgajā brīdī atrodas, bija iespēja savās mobilajās viedierīcēs veikt balsojumus.

"Runājot ar jauniešiem skolās, atklājās, ka liela daļa pirmo reizi bija ar saviem skolotājiem padziļināti runājuši par vēlēšanām. Tāpat arī jaunieši atzīmēja, ka viņiem šī pieredze patiesi bija interesanta un noderīga, un šādas zināšanas un prasmes par pilsonisko līdzdalību skolās vajadzētu izvērst vēl vairāk. Skolēnu starpā lielākās diskusijas un pārdomas izraisīja pieņēmumi, ka partijas tikai sola un dažādi cenšas iespaidot savus vēlētājus ar reklāmām. Tomēr tikai daļa jauniešu varēja nosaukt avotus, kur pēc iespējas labāk iegūt neitrālu informāciju, kas ļautu izdarīt izvēli vēlēšanās," stāsta projekta koordinatore Anna Zirne-Blumberga.

Ziemeļvalstu pieredze, kā uzskata pasākuma rīkotāji, rāda, ka šādas simulāciju vēlēšanas ir nepieciešamas, lai, sasniedzot balstiesīgo vecumu, pilsoņi būtu gatavi iesaistīties vēlēšanās. Statistikas dati liecina, ka vidēji vēlēšanās Somijā piedalās 70% balstiesīgo iedzīvotāju, kamēr Latvijā pēdējās Saeimas vēlēšanās tie bija nedaudz virs 50%, bet Eiropas Parlamenta vēlēšanās ‒ virs 30%.

Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā notiks sestdienā, 25. maijā. Latvija šajās vēlēšanās ir viens vēlēšanu apgabals, un EP no Latvijas būs jāievēl astoņi deputāti. Kandidātu sarakstu iesniegšana EP vēlēšanām notika no 6. līdz 21. martam.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!