Iepriekš koalīcija bija vienojusies, kā ārkārtas sēde, kurā ievēlēs nākamo Valsts prezidentu, notiks 29. maijā. Arī Saeimas Prezidijs ceturtdien sasauca ārkārtas sēdi 29. maijā pulksten 10.
Taču ZZS uzskata, ka jābūt pietiekamam laikam, lai izvērtētu augstajam amatam izvirzītās kandidatūras un notiktu pārdomātas diskusijas sabiedrībā.
Ziņots, ka koalīcijas Saeimas deputāti oficiāli izvirzījuši Eiropas Savienības tiesas tiesnesi Egilu Levitu Valsts prezidenta amatam.
Iesniegumu par Levita izvirzīšanu parakstījuši vairāki koalīcijas deputāti: Raivis Dzintars (NA), Ināra Mūrniece (NA), Juta Strīķe (JKP), Dagmāra Beitnere-Le Galla (JKP), Daniels Pavļuts (A/P), Vita Tērauda (A/P), Artuss Kaimiņš ("KPV LV"), Aldis Blumbers ("KPV LV"), Arvils Ašeradens (JV) un Ainars Latkovskis (JV).
"Par" Levitu kā Valsts prezidentu ir gatava balsot "Jaunā Vienotība", "Attīstībai/Par!", Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" (NA) , Jaunā konservatīvā partija (JKP), savukārt, cik daudz jāvārdu Levits iegūs no partijas "KPV LV", nav skaidrs. Iepriekš seši deputāti no "KPV LV" pauda atbalstu Levitam.
Daļa "KPV LV" iekšējo opozicionāru augstajam amatam vēlas virzīt parlamentārieti Didzi Šmitu ("KPV LV"). Šmits portālam "Delfi" atzina, ka ir uzrunāts kandidēt. Viņš neizslēdza iespēju, ka varētu piekrist tikt virzīts Valsts prezidenta amatam.
Tikmēr opozīcijā esošā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) augstajam amatam izvirzījusi tiesībsarga Jura Jansona kandidatūru. Savukārt partija "Saskaņa" savu kandidātu nevirzīs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!