Opozicionāru pieprasījums pārcelt prezidenta vēlēšanas pagaidām paliek uz Saeimas Prezidija galda  (5)

Pirmdien visu Saeimā ievēlēto partiju pārstāvji pulcējās uz Saeimas Prezidija un Frakciju padomes sēdi, kurā sprieda par ārkārtas sēdi, kurā notiks prezidenta vēlēšanas. '

Jau vēstīts, ka pagājušajā ceturtdienā pēc Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas deputātu iniciatīvas tika sagatavots 34 parlamentāriešu iesniegums ar ierosinājumu Saeimas ārkārtas sēdi Valsts prezidenta ievēlēšanai sasaukt 5. jūnijā. Opozicionāri uzskata, ka jābūt pietiekamam laikam, lai izvērtētu augstajam amatam izvirzītās kandidatūras un notiktu pārdomātas diskusijas sabiedrībā.

Iepriekš koalīcija bija vienojusies, kā ārkārtas sēde, kurā ievēlēs nākamo Valsts prezidentu, notiks 29. maijā. Arī Saeimas Prezidijs ceturtdien sasauca ārkārtas sēdi 29. maijā pulksten 10.

Ņemot vērā radušos situāciju, pirmdien tika sasaukta Saeimas Prezidija un Frakciju padomes sēde. Pēc tās Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) pauda, ka šobrīd paliek spēkā iepriekš lemtais – Valsts prezidentu vēlēs 29. maijā. Savukārt 34 parlamentāriešu iesniegums "paliek uz darba galda". Pie tā Saeimas Prezidijs un Frakciju padome atgriezīsies vien 20. maijā.

Sēdes sākumā Mūrniece pamatoja, kāpēc ir izraudzīts 29. maijs. Proti, 29. maijs saskaņā ar likumu ir pirmā diena, kad Saeima var vēlēt jaunu Valsts prezidentu. Jau tagad Saeimas priekšsēdētāja paredz, ka prezidenta vēlēšanas būs sarežģītas, jo pieteikti trīs augstā amata kandidāti. Līdz ar to vēlēšanu process varētu ieilgt un prasīt vairāk nekā vienu dienu. Prezidents ir jāievēl līdz 7. jūnijam.

Tāpat, ja vēlēšanas notiktu 29. maijā, būtu nodrošināta maksimāla deputātu klātbūtne. Proti, mazāk parlamentāriešu atrastos komandējumos.

"Par" 29. maiju iestājas visas koalīcijas partijas: "KPV LV", Jaunā konservatīvā partija, Nacionālā apvienība, "Attīstībai/Par!" un "Jaunā Vienotība". Taču par 5. jūniju iestājas opozīcijas partijas – "Saskaņa" un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS).

ZZS frakcijas vadītājs Uldis Augulis norādīja, ka, viņaprāt, Saeima Prezidijs pagājušajā ceturtdienā nav rīkojies korekti, izsludinot ārkārtas sēdi 29. maijā, lai gan iepriekš saņemts 34 deputātu iesniegums ar ierosinājumu ārkārtas sēdi rīkot 5. jūnijā.

Saeimas priekšsēdētāja gan atgādināja, ka nekur nav atrunāts termiņš, kādā Saeimas Prezidijam būtu jāizskata šis 34 deputātu iesniegums.

Sēdes gaitā kā iespējamais kompromisa variants izskanēja – 3. jūnijs, kurā varētu norisināties Saeimas ārkārtas sēde. Taču pie šī jautājuma un kompromisa iespējamajiem variantiem politiķi atgriezīsies pēc nedēļas – 20. maijā.

Ziņots, ka koalīcijas Saeimas deputāti ceturtdien oficiāli izvirzīja Eiropas Savienības tiesas tiesnesi Egilu Levitu Valsts prezidenta amatam.

Iesniegumu par Levita izvirzīšanu parakstīja vairāki koalīcijas deputāti: Raivis Dzintars (NA), Ināra Mūrniece (NA), Juta Strīķe (JKP), Dagmāra Beitnere-Le Galla (JKP), Daniels Pavļuts (A/P), Vita Tērauda (A/P), Artuss Kaimiņš ("KPV LV"), Aldis Blumbers ("KPV LV"), Arvils Ašeradens (JV) un Ainars Latkovskis (JV).

"Par" Levitu kā Valsts prezidentu ir gatava balsot "Jaunā Vienotība", "Attīstībai/Par!", Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" (NA) , Jaunā konservatīvā partija (JKP), savukārt, cik daudz jāvārdu Levits iegūs no partijas "KPV LV", nav skaidrs. Iepriekš seši deputāti no "KPV LV" pauda atbalstu Levitam.

Daļa "KPV LV" iekšējo opozicionāru augstajam amatam vēlas virzīt parlamentārieti Didzi Šmitu ("KPV LV"). Šmits portālam "Delfi" atzina, ka ir uzrunāts kandidēt. Viņš neizslēdza iespēju, ka varētu piekrist tikt virzīts Valsts prezidenta amatam.

Opozīcijā esošā ZZS augstajam amatam izvirzīja tiesībsarga Jura Jansona kandidatūru. Savukārt partija "Saskaņa" savu kandidātu nevirzīs.