Valdība atbalsta VARAM izstrādātā teritoriālās reformas modeļa nodošanu izvērtēšanai sabiedrībai  (3)

Saskaņā ar VARAM ieceri, līdz 2021. gadam Latvijā pašvaldību skaitu plānots samazināt līdz 35 pašvaldībām un tās iecerēts veidot ap reģionālās nozīmes attīstības centriem. Sabiedriskās apspriešanas laikā gan pašvaldību skaits un robežas var tikt mainīts.

Valdībā apstiprinātajā ziņojumā ietverti teritoriālās reformas mērķi valsts attīstībai un iedzīvotāju labklājības nodrošināšanai, kā arī vērtētas 2009. gada teritoriālās reformas sekas, raksturota esošā situācija un piedāvāti risinājumi situācijas uzlabošanai.

Ziņojumā kā viens no mērķiem izvirzīts valsts un pašvaldību ekonomiskās izaugsmes un konkurētspējas uzlabošana, kā arī vienlīdzīgas un ilgtspējīgas pašvaldības darbības sistēmu izveidošana. Tāpat uzmanība vērsta uz reģionālās un nacionālās nozīmes attīstības centriem un to lauku teritorijām, sasaistot tos vienotā administratīvā, ekonomiskā un saimnieciskā vienībā, tādējādi radot labākus priekšnosacījumus tautsaimniecības attīstībai un pakalpojumu pieejamībai iedzīvotājiem.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) aicināja atbalstīt sagatavoto dokumentu un noraidīja Latvijas Pašvaldību savienības bažas, ka ministrijas piedāvātais dokuments nesniedz atbildes uz virkni jautājumu.

Pūce uzsvēra, ka administratīvi teritoriālā reforma nav vēl viens nacionālās attīstības plāns, kurā būs paredzētas visas valsts funkcijas turpmākajiem gadiem. Ministrs atzina, ka administratīvi teritoriālā reforma paredz nodrošināt efektīvāku pārvaldību.

"Mēs diskutējam par noteiktu pārvaldības reformu, nevis par visu. Tāpēc arī diskusijās par reformu spriedīsim noteikta dokumenta ietvarā. Ja diskusijas virzīsies ārpus dokumenta tvēruma, tad šo jautājumu risināšanā piesaistīsim attiecīgu valsts pārvaldes iestādi," sacīja Pūce.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) atzina, ka patlaban viņa vadītā ministrija strādā pie jautājuma par efektīvāku sabiedriskā transporta sistēmu. Viņš uzsvēra, ka gadījumā, ja diskusiju gaitā administratīvi teritoriālajā reformā notiks izmaiņas, Satiksmes ministrija reaģēs un pielāgos sabiedriskā transporta sistēmu attiecīgajām teritoriālajām izmaiņām.

Savukārt finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) norādīja, ka patlaban 50 pašvaldības ir finansiāli nepatstāvīgas, turklāt no labklājības viedokļa tās nespēj nodrošināt pienācīgu atalgojumu sociālajiem darbiniekiem, un arī bāriņtiesas strādā nepilnvērtīgi, tādējādi šajās pašvaldībās tiek pieņemti lēmumi, kas nav bērnu interesēs.

Reirs aicināja atbalstīt VARAM izstrādāto dokumentu, jo, viņaprāt, administratīvi teritoriālās reformas rezultātā radīsies finansiāli patstāvīgas pašvaldības, kas spēs risināt ne tikai ar infrastruktūru un būvēm saistītus jautājumus, bet arī ļaus nodrošināt sociālos pakalpojumus.

Arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) aicināja atbalstīt VARAM dokumentu, lai varētu sākt diskusiju procesu par administratīvi teritoriālo reformu.

Informācija par tikšanos laiku un vietu būs ievietota ministrijas mājaslapā, izplatīta sociālajos tīklos, kā arī tiks sniegta pašvaldībām un vietējiem plašsaziņas līdzekļiem.

Pirmās sarunas ar pašvaldību deputātiem notiks 27. maijā Preiļos, 5. jūnijā Cēsīs un Valmierā, 6. jūnijā Smiltenē, kā arī 7. jūnijā Siguldā.

Konsultācijas ar pašvaldību deputātiem VARAM organizēs jaunveidojamo novadu centros, ievērojot Eiropas vietējo pašvaldību hartas 5. pantu.

Konsultācijas ar pašvaldībām ilgs līdz 2019. gada septembrim. Savukārt sabiedrības informēšanas pasākumi pašvaldību iedzīvotājiem notiks līdz 2020. gada maijam.

Kā norāda VARAM, šī būšot lielākā sabiedriskā apspriešana Latvijas politiskajā vēsturē, jo gada laikā plānoti kopumā vairāk nekā 100 pasākumi, kur uz diskusijām būs aicināti gan pašvaldību deputāti, gan iedzīvotāji.

VARAM atgādina, ka Latvijā šobrīd ir 119 pašvaldības, no kurām 59 neatbilst likumā "Par pašvaldībām" noteiktajiem kritērijiem un prasībām.