Medības nav efektīvs risinājums sējumu pasargāšanai no migrējošiem putniem, pauž DAP  (39)

DAP pārstāve Gita Strode skaidroja, ka pēdējo gadu laikā Latvijā pakāpeniski tiek ieviesta tā dēvētā "zaļināšanas" prakse – tā veicina tauriņziežu sējumu paplašināšanos, kas ir tīkama barība zosveidīgajiem putniem. Tāpat Latvijā ir paplašinājušās vienlaidu lauku platības, kas arī ir pievilcīgākas migrējošo zosu bariem.

Kā vienu no iespējamajām alternatīvām DAP pārstāve minēja krūmu joslu saglabāšanu gar lauka malām un dažādu ainavas elementu saglabāšanu lauksaimniecības zemēs, kā arī mazāku vienlaidus sējumu platību veidošanu.

DAP pārstāve arī skaidroja, ka putnu medībām pavasarī ir daudz lielāka negatīvā ietekme uz kopējo populāciju nekā rudenī. "Pavasarī tiktu nogalināti tie putni, kas izdzīvojuši ziemu un ir ceļā uz ligzdošanu. Līdz ar to, nošaujot vienu zosi pavasarī, tiek "nošautas" vismaz 10 zosis jeb viss potenciālais perējums," uzvēra Strode.

Viņa arī norādīja, ka jau pašlaik DAP izņēmuma kārtā var izsniegt atļauju medībām pavasarī, lai novērstu kaitējumu konkrētiem sējumu laukiem, taču tādā gadījumā jāievēro vairāki nosacījumi. Atļauju var saņemt, ja citas alternatīvas izrādījušās neefektīvas, ir radīti būtiski zaudējumi un tiek veikts monitorings, lai sekotu medību slodzei.

DAP šopavasar saņemti jau 128 pieteikumi par lauksaimniecības platībām nodarītajiem kaitējumiem, un šis ir lielākais pēdējo gadu laikā saņemtais iesniegumu skaits. Taču, sakarā ar to, ka līdzekļu trūkuma dēļ migrējošo putnu monitorings Latvijā netiek veikts, nav iespējams precīzi pateikt, vai pieaugums saistīts ar plašāku sabiedrības informētību vai pašu migrējošo putnu skaita palielināšanos,

DAP apkopotā informācija liecina, ka šogad pieteikumi iesniegti par zaudējumiem 3000 hektāru platībā, no kuriem lielākā daļa ir ziemas kvieši, lauka pupas un vasaras kvieši. Kompensāciju apmēra aprēķinā DAP balstās uz SIA "Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs" izstrādāto metodiku, ņemot vērā, kādas ir attiecīgās kultūras audzēšanas izmaksas – izejvielu un darba izmaksas – sēkla, augsnes apstrāde, mēslojums u.t.t. Aprēķinātā kompensācija atkarībā no kultūras šogad svārstās 270 līdz 530 eiro par vienu hektāru.

Pēc DAP pārstāvju sniegtās informācijas, ir arī situācijas, kad eksperti pēc pieteikuma izvērtēšanas un pārbaudes uz vietas laukā secinājuši, ka putni ievērojamus zaudējumus nav nodarījuši - tie laukā ir paviesojušies, bet būtiski postījumi nav nodarīti. Šādos gadījumos kompensācijas izmaksa tiek atteikta.

Kā ziņots, Lai pasargātu iesētos laukus, sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana par atļauju pavasarī medīt zosis.

Kā iniciatīvas pārstāve norādīja Laura Jaudzema. Viņa uzsvēra, ka vislielākā problēma lauksaimniekiem pavasaros ir ziemāju nosargāšana no gājputniem.

Putnu nodarītais kaitējums ir lēšams simtos eiro uz vienu hektāru (zaudētā potenciālā raža, ieguldītie resursi zemes iekopšanā un sēklā u.c.), teikts iniciatīvas pieteikumā. Preventīvie darbi putnu aizbaidīšanā bieži vien ir neefektīvi, zināja stāstīt Jaudzema, piebilstot, ka izmaksātās kompensācijas nenosedz zaudējumus, rakstīts iniciatīvas aprakstā.

Idejas autori uzskata, ka paredzami efektīvākais veids, kā putnus aizbaidīt un nepieļaut sējumu izpostīšanu, ir medības un tas palīdzētu lauksaimniekiem izvairīties no zaudējumiem.

Jaudzema zināja stāstīt, ka daudzās Eiropas Savienības valstīs ir atļautas zosu medības pavasarī, tāpēc arī Latvijā šāda prakse būtu jāatļauj.

Idejas aprakstā skaidrots, ka neliela savvaļas zosu izšaušana to populāciju neapdraudēšot. Šādas iniciatīvas rezultātā zemniekiem nebūšot jācieš zaudējumi, ko rada gājputni.