Levits: Latvijas galvenie mērķi ir solidaritāte, piederība un moderna valsts  (71)

Viņaprāt, Latvijai ir svarīgi apzināties savu pozīciju pasaulē, lai reāli izvērtētu to, ko varam sasniegt, un "nevis celtu gaisa pilis vai lauzītu rokas izmisumā". Veicot šo izvērtējumu, par pamatu jāņem pašu ļaudis, spējas un potenciāls, apzinoties mūsu trūkumus un konsekventi strādājot pie to mazināšanas, norāda Levits.

Pēc kandidāta domām, Valsts prezidentam ir jābūt neatkarīgam un jāaptver valsts kopumā. "Viņam jāredz mērķi, kurus Latvija ar zināmu piepūli, taču reāli nākamajā desmitgadē varētu īstenot. Es piedāvātu trīs galvenos virzienus: pirmkārt, solidaritāti, otrkārt, piederību, un treškārt, modernu valsti," pauž Levits.

Runājot par solidaritāti, prezidenta amata kandidāts norāda, ka viņa izpratnē tā ir ne tikai vienkārša ienākumu pārdale, palielinot nodokļu progresivitāti un paaugstinot pabalstus un pensijas, bet gan vienlīdzīgu iespēju radīšana cilvēkiem gūt ienākumus. "Te it sevišķi pieder arī rūpes par bērniem, vienlīdzīgas iespējas iegūt kvalitatīvu izglītību. Tāpat šeit pieder veselības aprūpe un citi sociālie pakalpojumi, kas vienlīdzīgi pieejami visiem."

Runājot par solidaritāti, Levits izceļ arī mājokļu politikas nepieciešamību un efektīvu ēnu ekonomikas apkarošanu. "Kopumā - kompleksa solidaritātes politika ir atslēga sabiedrības atsvešinātības mazināšanai. Vidējā laika posmā tā arī dos augļus ekonomikas attīstībā. Divdesmitajiem gadiem jābūt solidaritātes un sociālā taisnīguma gadiem!" uzskata Levits.

Runājot par piederību, viņš skaidro, ka "mūsu piederība latviešu nācijai, kuras valodā, kultūrā un vēsturiskajā atmiņā mēs sevi paši atpazīstam, ir priekšnosacījums Latvijas valsts pastāvēšanas jēgai". Vienlaikus viņš atgādina, ka latviešu nācija, tāpat kā jebkura nācija, ir ļoti daudzveidīga, jo katrs latvietis ir atšķirīgs un vienreizējs. "Mēs katrs varam būt atšķirīgi, un tomēr visi kopā esam latvieši, kuri veido kopēju komunikācijas telpu, jo mūs vieno latviešu valoda, kultūra un vēsturiskā atmiņa, bet jo īpaši - kopējā piederības apziņa," norāda Valsts prezidenta amata kandidāts.

Levits uzsver, ka latviskums nav jāuzspiež, taču tas ir jāpiedāvā, tādēļ vienota skolu sistēma valsts valodā ir ļoti svarīga Latvijas sabiedrības sašķeltības mazināšanai. "Latvijas informatīvajai telpai, kur mēs strīdamies un risinām mūsu problēmas, ir jābūt pieejamai visiem, un vienota skolu sistēma to veicinās. Savukārt vai tie cilvēki, kuri jūtas piederīgi kādai mazākumtautībai, grib paturēt un kopt savu atšķirīgo nacionālo identitāti, ir brīvas izvēles jautājums. Latvijas valsts respektē mazākumtautības. Tādēļ cita dzimtā vai ģimenes valoda būtu jāpiedāvā skolā kā priekšmets," uzskata Levits.

Viņš piebilst, ka piederības virzienam ir arī ārējā dimensija, jo Latvija un latvieši ir arī Eiropas kultūrtelpas un Eiropas Savienības sastāvdaļa. Tāpat Levits uzsver drošas un kvalitatīvas informatīvās telpas uzturēšanu un atbilstošas politikas veidošanu.

Savukārt, izklāstot savu redzējumu par virzīšanos uz modernu valsti, prezidenta amata kandidāts vispirms norāda, ka "globalizētajā pasaulē mūsu nācijas un valsts ilgtspējīga pastāvēšana nav vairs pašsaprotama, par to ir jādomā, un par to ir jārūpējas". Levita vīzija par modernu valsti sastāvot no trim virzieniem - izlēmīgi likvidēt jau zināmos trūkumus, veicināt ekonomisko izaugsmi, kas balstās uz kvalitatīvu izglītību un inovācijām, kā arī aktīvi iesaistīties Eiropas un globālo lielo jautājumu apzināšanā un risināšanā.

Kā ziņots, kopā ar koalīcijas virzīto kandidātu Levitu uz Valsts prezidenta amatu pretendē arī Zaļo un zemnieku savienības virzītais tiesībsargs Juris Jansons un dažu "KPV LV" iekšējās opozīcijas deputātu atbalstītais parlamentārietis Didzis Šmits (KPV LV). Turpretim pašreizējais Valsts prezidents Raimonds Vējonis paziņojis, ka uz otru termiņu nekandidēs.

Valsts prezidenta vēlēšanu datums pagaidām vēl nav skaidri zināms. Lai gan Saeimas ārkārtas sēde šim nolūkam ir sasaukta 29.maijā, opozīcija aktīvi cenšas panākt, lai prezidenta vēlēšanas notiktu nedaudz vēlāk.