Trauksmes cēlājs ziņo par LU rektora amata kandidāta promocijas darba kvalitāti  (28)

LU norādīja, ka šāda informācija liek augstskolai ļoti nopietni reaģēt, lai pārbaudītu gan ziņojumā minētos faktus, gan paša promocijas darba un promocijas procesa kvalitāti. Universitāte šo gadījumu nodevusi izvērtēšanai neatkarīgām koleģiālām institūcijām, un pēc to atzinumu saņemšanas lems par turpmāko rīcību.

Lai izvērtētu gan trauksmes cēlāja ziņojumā, gan plašsaziņas līdzekļos izskanējušo informāciju un nodrošinātu minēto faktu pārbaudi gan no juridiskā, gan ētiskā viedokļa, LU nodevusi informāciju izvērtēšanai arī Akadēmiskajai ētikas komisijai, kā arī plāno izveidot atsevišķu komisiju, kas pārbaudīs izskanējušos apgalvojumus un sniegs informāciju atbilstošām valsts institūcijām un plašsaziņas līdzekļiem.

Bērziņš ir viens no diviem kandidātiem šonedēļ, 24. maijā, gaidāmajās LU rektora vēlēšanās, konkurējot uz šo amatu ar pašreizējo augstskolas vadītāju Indriķi Muižnieku.

Jau vēstīts, ka Trauksmes celšanas likuma mērķis ir sabiedrības vai tās daļas interesēs veicināt trauksmes celšanu par pārkāpumiem un nodrošināt pienācīgu trauksmes cēlēju aizsardzību.

Likums stājās spēkā 2019. gada maijā.

Celt trauksmi var par korupciju, krāpšanu, amatpersonu bezdarbību, nolaidību vai ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu, izvairīšanos no nodokļu nomaksas, valsts naudas un mantas izšķērdēšanu, sabiedrības veselības, būvniecības, vides, pārtikas, darba drošības, sabiedriskās kārtības apdraudējumu, kā arī cilvēktiesību pārkāpumiem, pārkāpumiem publisko iepirkumu jomā, finanšu un kapitāla tirgus sektorā un konkurences tiesību pārkāpumiem.

Likums paredz, ka ar brīdi, kad persona cēlusi trauksmi, tai un tās radiniekiem jānodrošina personu identitātes aizsardzība. Tāpat jānodrošina tās personas konfidencialitāte, par kuru trauksme celta.