Foto: LETA
Trešdienas vakarā rinda izveidojās Rīgas 40. iecirknī, Avotu pamatskolā, kurp vēloties nobalsot Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās, bija devušies arī nereģistrētie vēlētāji, taču īslaicīgi to nebija iespējams sistēmas tehnisko problēmu dēļ, novēroja portāls "Delfi".

Portāls novēroja, ka daudzi vēlētgribētāji kļuva dusmīgi, daļa devās prom, nesagaidot savu rindu. Savukārt iecirkņa darbinieki, kuriem neizdevās pārreģistrēt vēlētājus, rakstīja e-pastu Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) un saņēma atbildi, ka radusies problēma sistēmā, taču, kad tā atkal sāks darboties, neesot skaidrs.

Ziņu aģentūra LETA vēsta, ka rinda trešdienas vakarā, kas ir pirmā diena, kad tiem balsotājiem ,kuri vēlas izmantot iespēju nobalsot iecirknī, kurā nav reģistrēti, izveidojās arī Kongresu namā.

142. iecirknī īsi pirms pulksten 18 bija ap 50 vēlētāju un veidojās rinda. Vēlēšanu komisijas pārstāvis pastāstīja, ka rinda veidojas arī tādēļ, ka balsot nāk iecirknī nereģistrēti vēlētāji. Attiecīgi ir jāgaida, kamēr iecirknis, kurā viņi ir reģistrēti, apstiprinās, ka konkrētais cilvēks jau nav nobalsojis. Tāpat iecirknī ik pa brīdim esot problēmas ar interneta savienojumu.

Portālam "Delfi" sazvanot CVK pārstāvi Kristīni Bērziņu, noskaidrojās, ka īsi pēc pulksten 18 patiešām bija radusies kļūme tiešsaistes datu apmaiņas sistēmā, kas piecas minūtes bija pārstājusi darboties, tomēr iemesls nav bijis pārslodze sistēmā. "Šobrīd sistēmas darbība ir atjaunota. Sistēmas uzturētāji skaidro iemeslus tehniskajai kļūmei. Zināms, ka noslodze tajā brīdī nebija tik liela, proti, pieprasījumu skaits nebija tik liels, lai radītu pārslodzi," norādīja Bērziņa.

Garajām rindām CVK ieskatā drīzāk ir citi iemesli. Šogad ir pirmā reize, kad Eiropas Parlamenta vēlēšanās iepriekšējās balsošanas dienās, trešdien, ceturtdien, piektdien, balsstiesīgie var mainīt vēlēšanu iecirkni, kurā ir reģistrētu, pret citu, kurā tiem ir ērtāk nobalsot. Tomēr, lai nereģistrētie vēlētāji varētu nobalsot sev tīkamākā iecirknī, ir jānotiek datu apmaiņai starp iecirkni, kurā vēlētājs ir reģistrēts un starp iecirkni, kuru viņš ir izvēlējies, skaidro Bērziņa, piebilstot, ka tas ir laikietilpīgs process. Sevišķi tāpēc, ka datu apmaiņa katrā iecirknī tiek īstenota tikai uz viena datora.

"Iecirkņiem ir jāapmainās ar informāciju par konkrēto vēlētāju, jāaizpilda pieprasījums. Iecirknim katrs šāds pieprasījums ir jāapstrādā, tas nozīmē, ka jāiziet cauri visam vēlētāju sarakstam un jāpaskatās vai pie konkrētā vēlētāja vārda un uzvārda nav paraksta, vai tas nav jau balsojis, kā arī jāizsvītro no konkrētā iecirkņa vēlēšanu saraksta. Pēc tam informācija caur sistēmu jānodod iecirknim apstiprinoša informācija, ka vēlētājs drīkst balsot iecirknī, kuru vēlētājs izraudzījies," procesa laikietilpīgumu raksturo Bērziņa, piebilstot, ka jāņem vērā arī cilvēciskais faktors. Darbinieki ar jauno datu apmaiņas sistēmu strādā pirmo reizi, tāpēc var rasties situācijas, ka process aizņem vairāk laika.

Tāpat CVK pārstāve piebilst, ka jau ierasti vislielākās rindas vēlēšanu dienās veidojas populārākajos Rīgas iecirkņos, starp kuriem arī Kongresu nams, 1. ģimnāzija, kā arī citi iecirkņi galvaspilsētas centrā. Aģentūra LETA vēsta, ka 1. ģimnāzijā rindā nākas stāvēt pat stundu.

Šajās EP vēlēšanās pirmo reizi vēlētājiem tiek piedāvāta iespēja balsot ne tikai savā, bet arī citā Latvijas vēlēšanu iecirknī iepriekšējās balsošanas laikā – 22., 23. un 24. maijā.

Jau no pirmdienas, 20. maija, visi Latvijas vēlēšanu iecirkņi sāka darbu dežūras režīmā.Vēlēšanu nedēļā iecirkņos iespējams iepazīties ar EP vēlēšanām reģistrētajiem deputātu kandidātu sarakstiem, ziņām par kandidātiem, priekšvēlēšanu programmām, balsošanas kārtību, kā arī pieteikt balsošanu atrašanās vietā tiem vēlētājiem, kuri veselības stāvokļa dēļ nevarēs nobalsot vēlēšanu iecirknī.

Iepriekšējā balsošana Latvijā notiks trešdien, 22. maijā, no pulksten 17 līdz 20, ceturtdien, 23. maijā, - no pulksten 9 līdz 12, piektdien, 24. maijā, - no pulksten 10 līdz 16. Iepriekš vēlētāji varēs balsot savā vai citā vēlēšanu iecirknī, ja starp šo iecirkni un iecirkni, kurā vēlētājs balsos, būs iespējama tiešsaistes datu apmaiņa. Balsojot citā iecirknī, jāieplāno ilgāks laiks, kas jāpavada iecirknī, jo vēlēšanu komisija pirms vēlēšanu materiālu izsniegšanas sazināsies ar vēlētāja iecirkni un veiks iecirkņa maiņu.

Arī sociālajā tīklā "Twitter" vairāki lietotāji dalījušies ar savu pieredzi, dodoties vēlēt pirms 25. maija.







Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!