Latvijas deputātiem EP būtu jāveido vienots kodols ar citām Austrumeiropas valstīm, uzskata politologs  (64)

Runājot par Latvijas deputātu iespējām pārstāvēt valsti Eiropas Savienībā (ES), politologs pauda viedokli, ka pašmāju politiķiem būtu jāstrādā cieši kopā ar Baltijas valstu delegātiem un citām Austrumeiropas valstīm. Viņaprāt, šīm valstīm ir jāveido vienota pārstāvniecība un jāstrādā vienotā kodolā, lai stingri paustu savus uzskatus un nepieciešamības. "Nedrīkst strādāt tikai lokāli un domāt tikai par savām problēmām. Ir jāiet kopējs virziens, lai mēs nedalītos attīstītajās un neattīstītajās valstīs," viedokli pauda eksperts.

Daukšts sacīja, ka, lai gan jau sākotnēji nebija gaidāma ievērojama iedzīvotāju aktivitāte vēlēšanās, tā vienalga esot samērā pesimistiska, jo, neraugoties uz plašo piedāvājumu, nevienai no partijām nav sevišķi izdevies iekustināt vēlētājus.

Viņaprāt, vēlētāji savu izvēli balstījuši, nevis ņemot vērā ES kopējās vērtības, bet gan lūkojoties uz iekšpolitiskajiem notikumiem. "Iedzīvotājos ir liela skepse par Latvijas iespējām ietekmēt ES lēmumus, tādēļ arī aktivitāte ir tik zema," sprieda eksperts.

Lai radušos situāciju mainītu, Daukšta ieskatā, ir jāmainās "filozofijai" visas Eiropas mērogā, ne tikai iekšpolitiski. "Šīs vēlēšanas visās Eiropas valstīs izvirzīs vienu jautājumu - par Eiropas jaunu restartu, par jaunu filozofiju - kā strādāt tālāk. Tas arī varētu mainīt vēlētāju aktivitāti," teica Daukšts.

Taujāts, vai vēlēšanu rezultāti atnesuši kādus pārsteigumus, politologs atbildēja noraidoši, paužot, ka latviešu vēlētāji ir samērā "nosacīti un konservatīvi" un atbalsta politiķus, kurus jau pazīst.

Kā ziņots, sestdien Latvijā notika EP vēlēšanas, un plkst.20 vēlēšanu iecirkņi tika slēgti. Vēlēšanu rezultāti oficiāli tiks paziņoti naktī uz pirmdienu, kad vēlēšanas noslēgsies visās ES valstīs.

Tomēr saskaņā ar aģentūras LETA rīcībā esošo neoficiālo informāciju, pēc lielākās daļas vēlētāju balsu saskaitīšanas pa diviem Eiropas Parlamenta (EP) deputātu mandātiem varētu iegūt "Jaunā Vienotība" (JV), "Saskaņa" un nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNK), savukārt pa vienai deputāta vietai - apvienība "Attīstībai/Par!" (AP) un partija "Latvijas Krievu savienība" (LKS).

Pašlaik nav apkopoti dati vien no dažiem vēlēšanu iecirkņiem.

Līdz ar to EP varētu tikt ievēlēti Valdis Dombrovskis (JV), Sandra Kalniete (JV), Nils Ušakovs (S), Andris Ameriks (GKR/S), Roberts Zīle (VL-TB/LNNK), Dace Melbārde (VL-TB/LNNK), Ivars Ijabs (AP) un Tatjana Ždanoka (LKS).

Pašlaik joprojām lielāka skaidrība ir par septiņiem mandātiem. Savukārt uz atlikušo vienu mandātu teorētiski vēl ir iespēja pretendēt gan VL-TB/LNNK, tādējādi kopumā iegūstot divus mandātus, gan Zaļo un zemnieku savienība, tomēr saņemot vienu deputāta mandātu.