Saeimas sēde, kurā tiks vēlēts Valsts prezidents, notiks trešdien. Valsts prezidenta amatam izvirzīti trīs kandidāti un pirmo reizi Valsts prezidenta vēlēšanas notiks atklāti ar balsu zīmēm. Ja kāds no augstā amata kandidātiem pirmajā balsošanas kārtā neiegūs vismaz 51 balsi, tad tādas būs vairākas.
Valsts prezidenta vēlēšanās kandidēs trīs pretendenti – koalīcijas virzītais Eiropas Savienības tiesas tiesnesis Egils Levits, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) virzītais tiesībsargs Juris Jansons un dažu "KPV LV" iekšējās opozīcijas deputātu atbalstītais parlamentārietis Didzis Šmits ("KPV LV").
Balsu līderis – Levits
Levits var rēķināties ar lielāko daļu koalīcijas deputātu atbalstu. Iesniegumu par Levita izvirzīšanu parakstīja vairāki koalīcijas deputāti: Raivis Dzintars (NA), Ināra Mūrniece (NA), Juta Strīķe (JKP), Dagmāra Beitnere-Le Galla (JKP), Daniels Pavļuts (A/P), Vita Tērauda (A/P), Artuss Kaimiņš ("KPV LV"), Aldis Blumbergs ("KPV LV"), Arvils Ašeradens (JV) un Ainars Latkovskis (JV).
"Par" Levitu kā Valsts prezidentu ir gatava balsot "Jaunā Vienotība", "Attīstībai/Par!", Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" (NA) , Jaunā konservatīvā partija (JKP), savukārt, cik daudz jāvārdu Levits iegūs no partijas "KPV LV", nav skaidrs. Iepriekš seši deputāti no "KPV LV" pauda atbalstu Levitam.
Savukārt Šmits var rēķināties ar "KPV LV" iekšējo opozicionāru – Lindas Liepiņas, Ivetas Sprūdes – un pie frakcijām nepiederošā Alda Gobzema balsīm. Savukārt ZZS solījusi balsot par Jansonu, līdz ar to viņš var rēķināties ar 11 balsīm.
Opozīcijā esošā "Saskaņa" savu kandidātu valsts augstākajam amatam nevirzīja, par ko šī politiskā spēka pārstāvji balsos – nav zināms.
Saeimas ārkārtas sēde sasaukta trešdien, 29. maijā, pulksten 10. Tajā ir tikai viens darba kārtības jautājums: Valsts prezidenta vēlēšanas.
Iepriekš Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) skaidroja, ka, ņemot vērā, to, ka uz Valsts prezidenta amatu ir iesniegtas vairākas kandidatūras, līdz ar to teorētiski pastāv iespēja, ka vēlēšanas var prasīt vairākas kārtas, dienas vai arī jaunu Valsts prezidenta vēlēšanu rīkošanu.
Kā ievēl prezidentu
Saskaņā ar likumu par Valsts prezidentu var ievēlēt Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu dienā ir sasniedzis 40 gadu vecumu.
Prezidentu ievēlēs, atklāti balsojot ar vēlēšanu zīmēm. Balsojums par Valsts prezidentu līdz šim bija pēdējais aizklātais balsojums parlamentā. Arī turpmāk Valsts prezidentu ievēlēs Saeimas balsojumā ar vēlēšanu zīmēm neatkarīgi no izvirzīto kandidātu skaita, tikai – atklāti, nevis aizklāti.
Vēlēšanas notiek kārtās – ja pirmajā vēlēšanu kārtā neviens kandidāts nav ieguvis ievēlēšanai nepieciešamo balsu – 51 – skaitu, tad par visiem kandidātiem tiek balsots otrreiz. Ja arī tad neviens netiek ievēlēts, vēlēšanas turpina, katrā nākamajā kārtā izslēdzot to kandidātu, kas iepriekšējā kārtā ieguvis vismazāk balsu.
29. maijā Saeimas deputāti balsos par kandidātiem, kas pieteikti līdz 13. maijam.
Ja vēlēšanu pēdējā kārtā neviens nav ieguvis ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, tiek rīkotas jaunas vēlēšanas.
Kandidatūras jaunām Valsts prezidenta vēlēšanām jāizvirza ne vēlāk kā piecas dienas pēc pēdējās vēlēšanu kārtas. Jaunajām vēlēšanām jānotiek ne agrāk kā 10 dienas un ne vēlāk kā 15 dienas pēc pēdējās vēlēšanu kārtas.
Valsts prezidents uzskatāms par ievēlētu ar ne mazāk kā 51 balss vairākumu.
Turpinājumā portāls "Delfi" piedāvā iepazīties ar Valsts prezidenta amata kandidātu sniegtajām ziņām par sevi. Viņu sniegto informāciju nosaka Valsts prezidenta ievēlēšanas likuma 5. pants.
Juris Jansons
- Juris Jansons.
- Dzimis 1973. gadā.
- Dzīvesvieta: Garkalnes novada Upesciems.
- Saderinājies.
- Darba vieta un amats: kopš 2011. gada marta – Latvijas Republikas tiesībsargs.
- Izglītība: 2006.-2009. Rīgas Stradiņa universitātes doktorantūra, doktora zinātniskā grāda kandidāts; 2004. Latvijas Universitāte, sociālo zinātņu maģistra grāds ekonomikā.
- Nekustamie īpašumi: zemes un ēkas nekustams īpašums – Pūres pagasta Ružciemā (kopīpašumā); zemes īpašums – Zentenes pagasta Ružciemā (kopīpašumā).
- Transporta līdzekļi: BMW 520, izlaides gads 1998., reģistrācijas gads 2018.
- Parādsaistības: 27551,5 eiro.
Jansons iepriekš viesojās "Delfi TV ar Jāni Domburu", interviju var noskatīties šeit.
Egils Levits
- Egils Levits.
- Dzimis 1955. gadā.
- Dzīvesvieta: Rīga un Luksemburga.
- Precējies.
- Darba vieta un amats: Eiropas Savienības tiesas tiesnesis.
- Izglītība: 1986. Hamburgas universitāte, Sabiedrisko zinātņu un filozofijas fakultāte, politologs; 1989. Hamburgas universitāte, Juridiskā fakultāte, Assessor iur.
- Nekustamie īpašumi: zemesgabali īpašumā Mārupē un Engures novadā; zeme ar māju īpašumā Engures novadā; dzīvokļi īpašumā Rīgā un Cēsīs.
- Transporta līdzekļi: "Mersedes-Benz", A-Klase, 2009.
- Skaidras naudas uzkrājumi: 1677,21 eiro.
- Bezskaidras naudas uzkrājumi: 88949,71 eiro.
- Vērtspapīru portfeļi investīciju fondos: AGIPI – 112411,68 eiro; ODDO BHF – 52055,92 eiro; Societe Generale – 12730,11 eiro; BCEE Luxembourg – 75269,09 eiro; Utmost Worldwide – 518326,54 eiro; Old Mutual International – 88967,40 eiro.
Levits iepriekš viesojās "Delfi TV ar Jāni Domburu", interviju var noskatīties šeit.
Didzis Šmits
- Didzis Šmits.
- Dzimis 1975. gadā.
- Dzīvesvieta: Garkalnes novada Bukulti.
- Precējies.
- Darba vieta un amats: Latvijas Republikas 13. Saeimas deputāts; Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents.
- Izglītība: 200. Parīzes Dienvidu universitāte, Starptautisko organizāciju diplomātija un tiesības.
- Nekustamie īpašumi: nomā privātmāja Garkalnes novada Bukultos.
- Transporta līdzekļi: īpašumā "Toyota Corolla", izlaides gads 2006., reģistrācijas gads 2013.; īpašumā "Mazda 626", izlaides gads 1988., reģistrācijas gads 2003; valdījumā "Toyota RAV4", reģistrācijas un izlaides gads – 2017.
- Parādsaistības: 181930,87 eiro.
- Skaidras naudas uzkrājumi: 16000 eiro.
- Bezskaidras naudas uzkrājumi: 2089,41 eiro.
Arī Šmits iepriekš viesojās "Delfi TV ar Jāni Domburu", interviju var noskatīties šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!