Latvijas iedzīvotāju aktivitāte Eiropas Parlamenta vēlēšanās viena no zemākajām ES  (76)

Latvijā šajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās piedalījās 33,6% balsstiesīgo iedzīvotāju, kamēr vidēji ES šajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās piedalījās 50,95%, kas ir par 8,34 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējās vēlēšanās, kas notika 2014. gadā.

Zemāka aktivitāte nekā Latvijā šajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās bija Portugālē - 31,01%, Bulgārijā - 30,83%, Horvātijā - 29,65%, Čehijā - 28,72%, Slovēnijā - 28,29% un Slovākijā - 22,74%.

Vienlaikus lielākā vēlētāju aktivitāte Eiropas Parlamenta vēlēšanās bija Beļģijā - 89%, Luksemburgā - 84,1%, Maltā - 72,6%, Dānijā - 66%, Spānijā - 64,32% un Vācijā - 61,5%.

Lielāka nekā vidējā aktivitāte bija arī Austrijā - 59,3%, Grieķijā - 57,86%, Itālijā - 56,09%, Zviedrijā - 53,3%, Lietuvā - 52,88% un Francijā - 50,97%.

Savukārt mazāka nekā vidējā aktivitāte bija arī Īrijā - 49,3%, Rumānijā - 49,02%, Kiprā - 44,99%, Ungārijā - 43,36%, Polijā - 43%, Nīderlandē - 41,8%, Somijā - 40,7%, Igaunijā - 37,6% un Apvienotajā Karalistē - 37%.

Salīdzinājumā ar vēlēšanu rezultātiem 2014.gadā šajās vēlēšanās lielākais aktivitātes kāpums bijis Spānijā - par 20,51 procentpunktu, seko Polija, kur aktivitāte palielinājusies par 19,17 procentpunktiem, savukārt Rumānijā vēlētāju aktivitāte augusi par 16,58 procentpunktiem. Tāpat būtiski vēlētāju aktivitāte palielinājusies Ungārijā - par 14,39 procentpunktiem, Austrijā - par 13,91 procentpunktu, Vācijā - par 13,4 procentpunktiem, kā arī Čehijā - par 10,52 procentpunktiem.

Tajā pašā laikā vēlētāju aktivitāte samazinājusies astoņās ES valstīs, proti, Beļģijā - par 0,64 procentpunktiem, Itālijā - par 1,13 procentpunktiem, Luksemburgā - par 1,45 procentpunktiem, Grieķijā - par 2,11 procentpunktiem, Maltā - par 2,2 procentpunktiem, Portugālē - par 2,66 procentpunktiem, Īrijā - par 3,14 procentpunktiem, bet visvairāk aktivitāte samazinājusies Bulgārijā - par 5,01 procentpunktu.

Lietuvā vēlētāju aktivitāte salīdzinājumā ar iepriekšējām Eiropas Parlamenta vēlēšanām pieaugusi par 5,53 procentpunktiem, bet Igaunijā - par 1,08 procentpunktiem.

Jau vēstīja, ka šajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās pirmo reizi vēsturē ir pieaugusi vēlētāju vidējā aktivitāte. Kopš pirmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām 1979. gadā, kad blokā bija deviņas valstis un vēlētāju vidējā aktivitāte bija 61,99%, aktivitāte ar katrām vēlēšanām samazinājās.

Iepriekšējās Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kas notika 2014. gadā, balsotāju vidējā aktivitāte ES bija 42,61%.